Noslēpumainā monētu pasaule

Παρουσίαση με θέμα: "Noslēpumainā monētu pasaule"— Μεταγράφημα παρουσίασης:

1 Noslēpumainā monētu pasaule
Darba autors: Renāte Cakule 12.sb klase Darba vadītājs: Agnese Brangule Darbs izstrādāts: Valsts proves uzraudzības inspekcijā Zinātniski pētnieciskais darbs ķīmijā

2 Darba uzdevumi: Iepazīties ar literatūru par monētu rašanās vēsturi, attīstību un veidošanos; Iepazīties ar instrumentālām metodēm ķīmiskā sastāva noteikšanai.

3 Pētnieciskie jautājumi:
Vai monētu izskats ataino materiālu, no kura tā ir veidota? Kurš metāls ir visbiežāk izmantots monētu veidošanā? Vai blīvuma aprēķini atklāj monētas ķīmisko sastāvu?

4 Darba Hipotēzes: Monētu ķīmiskais sastāvs atšķirsies no valsts un monētu nominālvērtības; Blīvuma mērījumi atainos monētu ķīmisko sastāvu; Pieaugot nominālvērtībai ķīmiskais sastāvs kļūst sarežģītāks.

5 Ķīmiskā sastāva noteikšanas metodes:
Hidrostatiskā svēršana – metāla ķīmiskā sastāva paredzējums, balstoties uz blīvumu; Rentgenfluorescences spektometrija (RFS) – detalizēta ķīmiskā sastāva noteikšana.

6 Hidrostatiskā svēršana
Balstās uz Arhimeda spēku likumu ρ(Cietai Vielai ) = = m/V = = (m/(m-m1))*ρ(Šķidrumam) Kur m – masa gaisā m1 – masa ūdenī ρ - blīvums

7 Rentgenfluorescenses spektometrija
Pamatprincips ir uztvert rentgenstaru izdalīto enerģiju no ierosināta atoma; Ierosinātās iekšējās čaulas elektrons atstāj atomu; Enerģijas starpība, kas rodas elektronam atstājot atomu, tiek aizpildīta ar ārējās čaulas elektrona pārlēcienu uz zemāku orbitāli. Pārlēciena laikā izdalās rentgenstarojums.

8

9 Datu analīze Visbiežāk izmantotais metāls ir Varš (Cu) un niķelis (Ni). Īpaši populārs ir šo divu metālu sakausējums.

10 Vācijas monētas Nominālā vērtība Sastāvs (pēc RFS) 5 fen.
Fe-99,77; Mn-0,23 10 fen. Cu-77,42; Zn-22,58 50 fen. Cu-74,71; Ni-24,91; Fe-0,24; Mn-0,118; Co-0,028 1 marka Cu-74,82; Ni-24,80; Fe-0,98; Mn-0,234; Co-0,050

11 Dānijas monētu ķīmiskais sastāvs

12 Lielbritānijas mānīgās monētas

13 Dzelzs Monētas

14 Secinājumi Eiropā visplašāk izmantotais metāls ir varš;
Visplašāk izmantotais sakausējums ir vara niķeļa sakausējums; Monētas ārējais izskats bieži vien ir maldinošs un neatklāj monētas patieso sastāvu; Ne vienmēr pieaugot nominālvērtībai pieaug arī monētas ķīmiskā sastāva sarežģītības pakāpe; Blīvuma mērījumi ataino tikai monētas ķīmiskā sastāva pamatelementu.

15 Paldies par uzmanību Jūsu jautājumi