Ēzopa (Αἴσωπος, dzīvojis, iespējams, 6.gs. p.m.ē Grieķijā) fabulas

Stundas mērķis un uzdevumi Mērķis: Iepazīties ar fabulu žanru un tā pamatlicēju Ēzopu. Uzdevumi: Uzzināt par fabulas žanra īpatnībām, pazīmēm. Izprast fabulas lakoniskumu, izteiksmīgumu, alegorisko, pamācošo raksturu. Prast saskatīt fabulās ietverto dzīves gudrību.

ĒZOPS – VERGS. Ēzopam, fabulniekam, liktenis bija lēmis par vergu būt. Pēc izcelsmes viņš bija frīģietis no pašas Frīģijas, resnu vēderu, lielu galvu, saplacinātu degunu, biezām lūpām, tumšu ādu, augums – kropls un greizs, rokas – īsas. Vārdu sakot – ķēms kas ķēms. Bet pats ļaunākais: viņš bija bezvalodis, mēms. Atgadījums ar vīģēm – Agatopods un Hermejs

Isīdas dāvana Kādu reizi Ēzops palīdzēja Isīdas priesterienei, kura bija apmaldījusies. Pateicības lūgšanā priesteriene vērsās pie Isīdas: “Ai, Visuma kronis, tūkstošvārdu Isīda! Esi žēlsirdīga pret šo darbarūķi, šo dievbijīgo sūrdieni! Ne jau man viņš savā bijībā parādīja godu, valdniec, bet tavam tērpam. Un, ja nevēlies viņu aplaimot ar daudzām un dažādām veltēm, ko tam lieguši pārējie dievi, tad vismaz dāvā viņam spēju runāt! Cel atkal saulē to, ko tumsa klāj, ir tavā varā”.

Kas ir skaistums? Pēc smaga darba, vairīdamies no saules svelmes klusā, zaļā vietiņā, Ēzops uz pāris stundiņām ielaidās saldā miegā. Isīda teica savām deviņām mūzām: “Skatiet, manas meitas, šo cilvēku! Viņa āriene ir nepievilcīga, bet ar savu dievbijību viņš stāv pāri visām paļām. ” To bildusi Isīda atbrīvoja Ēzopa mēli no raupjuma, kas tam nebija ļāvis runāt, un dāvāja viņam balsi, reizē aicinādama mūzas, lai . katra no mūzām iedod pienācīgu balvu. Un viņas Ēzopu apveltīja ar prasmi atrast pareizus vārdus un ģrieķu valodā sacerēt fabulas un stāstus. Tad dieviete vērsās pie debesīm, lūgdama, lai Ēzops kļūtu slavens.

ĒZOPA IZSKATS Vergu tigotājs Zenam: “Vai šis ir kāds rācenis vai cilvēks? Ja viņš neprastu runāt, es teiktu, ka tas ir vai nu pods uz kājām, vai lopbarības maiss, vai zoss ola”.

Valeskēza glezna

Ēzopam ir galva uz pleciem. Vergu tirgotājs nopērk Ēzopu no nelietīgā pārvaldnieka Zena par nieka naudu. Ēzopa atjautība, izvēloties nest uz Efesu maizes grozu. Filozofs Ksants nopērk par nieka 75 denārijiem Ēzopu, uzklausījis verga ieteikumu nevērot ārieni, bet dvēseli. Ēzopa atjautība jau tajā pašā brīdi palīdz Ksantam izvairīties arī no nodokļa maksas: “Pārdots esmu, es, pārdevējs ir šis, pircējs – tas. Bet tā kā šie neko nesaka, tad skaidrs, ka esmu brīvs. ”

Ēzopa statuja, atrodas Villa Albani Romā

Ēzopa atjautība un brīvības iegūšana Nopērc to labāko un skaistāko, kas vien ir pasaulē! ( 206. – 208.lpp.) Nopērc visu to riebīgāko un draņķīgāko, kas vien ir! ( 208. – 209.lpp.) Sameklē cilvēku, kurš nebāž degunu citu darīšanās! ( 209.- 213.) Padoms Ksantam par jūras izdzeršanu 215. – 218.lpp. Uzraksta kapsētā tulkošana – ALKPAD ( Aiz Lielā Koka Paroc, Atradīsi Dārglietas; Aiznes Lādi Karaļa Pilī Atdod Dionīsijam; Atrakuši Lādi Katrs Paturiet Atraduma Daļu) 222.-223.lpp. Ēzopam tiek dāvāta brīvība 22.- 230. lpp.

Ko Tu šajā stundā uzzināji, saprati? Kā vērtē savu darbu stundā? Stundas kopsavilkums Ko Tu šajā stundā uzzināji, saprati? Kā vērtē savu darbu stundā?

Mājas darbs Grupai ( 3 skolēniem ) vienu Ēzopa fabulu un sagatavot tās iestudējumu: Sadalīt lomas: teicējs, tēli; Veidot pantonīmu vai mazu iestudējumu; Papildpunkti par tērpiem un ilustrāciju; Var aicināt klasesbiedrus uzminēt, kura fabula iestudēta, tāpēc rīkojieties slepeni!

Fabulas iezīmes Tēli, nodoms, pamācība.

Dažādi izdevumi

Stundas mērķis un uzdevumi Mērķis: Atšķir fabulas no pasakām, uztver to zemtekstu un pamācību. Uzdevumi: Noteikt kopīgo un atšķirīgo fabulās un dzīvnieku pasakās; Iepazīties ar aforismiem un to radniecību ar sakāmvārdiem un parunām; Sekmēt skolēnu radošo darbību, iestudējot, ilustrējot un sacerot fabulas.

Mājas darba -lomu spēles - vērtēšana Stāja, iejušanās lomā – 5 punkti Izteiksme – 5 punkti Satura zināšanas – 5 punkti Atribūti – 5 punkti Balles: 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 Punkti: 1 2 4 8 10 11 14 16 18 20

Vai varat pateikt, kurām fabulām atbilst šīs ilustrācijas?

Vai zināt, kurām fabulām atbilst šīs ilustrācijas?

Fabulu tēli mozaīkā un skulptūrās

Fabulu tēli zīmējumos

Dzīvnieku pasakas un fabulas Fabula – īss alegorisks vēstījums ar pamācošu saturu par kādu, bieži komisku, notikumu vai rīcību. Pamācība ir ietverta tēlojumā un parasti arī skaidri izteikta fabulas beigās, dažreiz – sākumā. Bieži darbojas personificēti dzīvnieki, kas runā un izturas līdzīgi cilvēkiem. Fabulas var būt gan īsa stāstiņa, gan dzejas formā. Dzīvnieku pasakas – tautas pasakas, kuru varoņi ir dzīvnieki, putni vai kukaiņi un kuru darbība risinās dzīvnieku vidē. Biežāk sastopamie pasaku varoņi ir lapsa, vilks, zaķis, lācis, ezis, gailis, kaķis, suns, dzērve, strazds, cīrulis u.c.

Kopīgais un atšķirīgais dzīvnieku pasakās un fabulās. Abos žanros tēloti dzīvnieki, putni vai kukaiņi; Personifikācija, atspoguļotas cilvēku dzīvē vērotas parādības; Alegorija; Darbības centrā kāds notikums; Darbību bieži veido dialogs. Atšķirīgais: Fabulas parasti ir īsākas par pasakām; Fabulas sākumā vai beigās ir pamācība vai morāle, pasakās tā jānoprot no visa teksta; Fabula var būt gan stāstiņa, gan dzejas formā;

Kādas ir fabulas pazīmes? Kā cilvēkam šajā pasaulē jāizturas? ( meklējam atbildes fabulās, sakāmvārdos un parunās, aforismos); Fabulas pamatjēdzieni – nodoms un pārliecināšana; Īsa; Raksturīgi tēli – dzīvnieki (Ēzopa fabulās sastopam apmēram 80 dažādus dzīvniekus un augus), kuri personificē cilvēkus; arī cilvēki, ap 20 dievu un mitoloģisku tēlu, 30 arodu. Fabulas centrā ir kāds notikums; Darbību veido dialogs; Fabulas stils vienkāršs un skaidrs, jo fabulā galvenā ir dzīves gudrība; Fabulas sākumā vai beigās ir pamācība – morāle;

Fabulas sižets, temats, kompozīcija, tēli. Temats – tas, par ko rakstīts, stāstīts; Tēli – literārā darba varoņi. Sižets – darbības secība, kurā atklātas tēlu savstarpējās attiecības; Kompozīcija – daiļdarba daļu sakārtojums un savstarpējā saistība.

Jēdzieni: sakāmvārds, paruna, alegorija, personifikācija. Sakāmvārds – īss, koncentrēts izteiciens, domu grauds, tautas gudrība-, kas satur kādu atziņu, spriedumu un ir saprotams gan tiešā, gan pārnestā nozīmē ( Kā vilku piemin, tā vilks klāt); Paruna – teiciens, kas raksturo kādu konkrētu īpašību, rīcību, notikumu ( Mēms kā zivs); Alegorija – kādas noteiktas parādības attēlojums pārnestā nozīmē, kas aptver visu daiļdarbu. Personifikācija – tēlainās izteiksmes līdzeklis, kad priekšmetiem, dzīvām būtnēm vai dabas parādībām tiek piedēvētas cilvēka īpašība ( varde smej);

Fabulas shēma Ekspozīcija jeb sākums; Nodoms un tā iemesls (alkatība, godkāre, prieks, pašaizsardzība, līdzcietība, lētticība, brīvības mīlestība, viltība); Darbība; Negaidīts iznākums; Pamācība.

Ieguvumi mācību stundā un darba pašvērtējums. Ko stundā iemācījies? Kas šajā stundā tev visvairāk patika? Ko, tavuprāt, vēl varētu darīt, mācoties par fabulām? Kura atziņa - sakāmvārds, aforisms vai domugrauds - tev šķita vissvarīgākā?

Mājas uzdevums Uzrakstīt fabulu par kādu dzīvē vērotu satraucošu gadījumu! Vērtēšu: Vai ir fabulām raksturīgi tēli? Vai ir tēlots kāds notikums? Vai fabulā ir dialogs? Vai fabulā izteikta kāda pamācība / morāle?

Neiebrizdams upē, peldēt neiemācīsies Neiebrizdams upē, peldēt neiemācīsies! ( latviešu sakāmvārds) Paldies par darbu! Ginta Gemze