Aktualitātes infekcijas

Παρουσίαση με θέμα: "Aktualitātes infekcijas"— Μεταγράφημα παρουσίασης:

1 Aktualitātes infekcijas
slimībās Dr. Velga Ķūse RAKUS stacionārs “Latvijas Infektoloģijas centrs” Rīga 2013.gada 17.maijs

2 Infekcijas slimībām raksturīgs
dzīvs ierosinātājs kontagiozitāte cikliskums specifiskas imunitātes veidošanās

3 Riska grupas policisti ugunsdzēsēji
- veselības aprūpes darbinieki policisti ugunsdzēsēji - sanitārās robežinspekcijas darbinieki - robežsargi - jebkurš apkalpojošā sfērā strādājošais

4 Pacienta izmeklēšana Saruna: sūdzības slimības anamnēze
epidemioloģiskā anamnēze dzīves anamnēze alergoloģiskā anamnēze Objektīvā izmeklēšana: vispārējā stāvokļa izvērtējums ādas, gļotādu apskate limfmezglu palpācija izvērtējums pa orgānu sistēmām vēdera palpācija sirds, plaušu auskultācija

5 Neskaidras etioloģijas drudzis

6 Drudža iemesli atkarībā no pacienta
vecuma

7

8

9 Ērču encefalīts Akūta vīrusa izraisīta infekcijas slimība, kas raksturojas ar intoksikāciju, CNS bojājumiem. Sezonāls raksturs. Izšķir Rietumu (Krievijas pavasara un vasaras, pavasara un vasaras encefalīts) Austrumu (Centrāleiropas) ērču encefalītu Rietumu ērču encefalīts - vieglāku norisi - labvēlīgāku slimības iznākumu - zemāku letalitāti (1-3%) Austrumu ērču encefalīts - smagāku norisi - CNS perēkļainu bojājumu izpausmes - augstāku letalitāti (20-40%) - mēdz lēni progresēt, hronizēties - var novest līdz smagai invaliditātei Saslimstot bērnībā – var tikt ietekmēta bērna fiziskā un intelektuālā attīstība.

10 Klasifikācija Eiropā nav vienotas klīniskās klasifikācijas.
Neizdala ērču encefalīta drudža formu. Eiropas Slimību kontroles un Profilakses centrs (ECDC) ierosina gadījuma definīciju: ērču encefalīts (TBE) klīniskie kritēriji – jebkura persona ar iekaisīga rakstura izpausmēm CNS meningīts meningoencefalīts encefalomielīts encefaloradikulīts laboratoriskie apstiprinošie - TBE specifiskās IgM un IgG antivielas asinīs kritēriji (1 no 5) TBE specifiskās IgM antivielas likvorā - serokonversija ar 4-kārēju TBE antivielu titra pieaugumu asinīs - TBE vīrusa RNS konstatēšana klīniskā materiālā - TBE vīrusa izolācija no klīniskā materiāla

11 Inficētas ērces piesūkšanās
Klīnika Inficētas ērces piesūkšanās Inkubācijas periods Gripai līdzīga simptomātika (drudža forma) Imunitātes attīstīšanās Slimības manifestācija Meningīts Meningoencefalīts Encefalomielīts Encefaloradikulīts Iznākums Izveseļošanās Atlieku parādības Letāls

12 Ātrās vakcinācijas režīms
TICOVAX Vakcinācija Deva (ml) Intervāls 1. 0,5/0,25* 2. 0,5/0,25 pēc 2 nedēļām 3. pēc 5 – 12 mēnešiem Revakcinācija pēc 3 – 5** gadiem *TICOVAX bērnu deva – 0,25 ml (1-16 g.v.) ** jaunākiem par 60 gadiem

13 Tradicionālais vakcinācijas režīms TICOVAX
Deva (ml) Intervāls 1. 0,5/0,25* 2. 0,5/0,25 pēc 1 – 3 mēnešiem 3. pēc 5 – 12 mēnešiem Revakcinācija pēc 3 –5 gadiem** *TICOVAX bērnu deva – 0,25 ml (1-16 g.v.) ** jaunākiem par 60 gadiem

14 Tradicionālais vakcinācijas režīms
ENCEPUR Vakcinācija Deva (ml) Intervāls 1. 0,5/0,25 2. pēc 1 – 3 mēnešiem 3. pēc 9 – 12 mēnešiem 1.revakcinācija pēc 3 gadiem Turpmākās vakcinācijas pēc 5 gadiem* pēc 3 gadiem** *12-49 g.v. ** >49 g.v.

15 Ātrās vakcinācijas režīms
ENCEPUR Vakcinācija Deva (ml) Intervāls 1. 0,5/0,25* 2. 0,5/0,25 7.diena 3. 21.diena Revakcinācija pēc 12 – 18 mēnešiem Turpmākā revakcinācija pēc 3 gadiem** pēc 5 gadiem*** *ENCEPUR bērnu deva – 0,25 ml (1-12 g.v.) **>49 g.v. – ik 3 gadus *** g.v. – ik 5 gadus

16 Laimborelioze 1975.g. – Laimas pilsētā (ASV Konektikutas štatā)
novēroja poliartrītu bērniem • visi pavadīja vasaru lauku mājās • daudziem piesūcās ērces • daudziem ērces koduma vietā novēroja eritēmu 1981.g. – amerikāņu ārsts Vilijs Burgdorfers (Willy Burgorfer) atklāja slimības ierosinātāju – borēliju 1984.g. – Borrelia burgdorferi 1986.g. – Latvijā reģistrē pirmos saslimšanas gadījumus

17 Erythema chronicum migrans
Patoģenēze Borrelia burgdorferi no koduma vietas  pa limfātiskām spraugām izplatās apkārtējā ādā  vairojas  Erythema chronicum migrans Reģionāros limfmezglos  Lymphadenitis Hematogēna izplatīšanās  orgānu un orgānu sistēmu bojājumi – CNS – sirds – locītavas – āda u.c.

18 Klīnika Agrīna lokalizēta laimborelioze
Ādas borelioze – migrējošā eritēma Nespecifiskas izpausmes – vēro reti (to, nespēks, mialģijas)

19 Agrīna diseminēta laimborelioze
Ādas izpausmes – multiplas migrējošas eritēmas – labdabīga ādas limfocitoma Neiroborelioze – meningīts – meningoradikuloneirīts (Banvarta sindroms) – encefalīts (reti) – kraniāls neirīts Locītavu bojājumi – artrīts Sirds bojājumi – endo(mio)(peri)kardīts Hepatīts Acu bojājumi – uveīts – panoftalmīts Miozīts Orhīts reti

20 Vēlīna diseminēta laimborelioze
Neiroborelioze – hroniska encefalopātija, – hronisks progresējošs encefalomielīts – hroniski mono(poli)neirīti Ādas izpausmes – hronisiks atrofisks akrodermatīts Locītavu bojājumi – hronisks artrīts

21 Migrējošās eritēmas klīniskās diagnostikas kritēriji (60-80% pacientu):
pēc 3-30 dienām ērces piesūkšanās vietā izveidojas gredzenveida eritēma, kas palielinās un saglabājas vismaz vienu nedēļu: eritēmas izmērs - vismaz 5 cm diametrā; tās ārējā robeža ir sārtāka; – ērces piesūkšanās vietā – eritēmas centrā redzama mākula.

22 Ārstēšana Migrējošā eritēma Artrīts Kardīts
Amoksicilīns 500 mg p/o 3 reizes dienā Doksiciklīns 100 mg p/o 2 reizes dienā Cefuroksīms 500 mg p/o 2 reizes dienā Penicilīns V 1000 mg p/o 3 reizes dienā Artrīts Amoksicilīns mg p/o 3 reizes dienā Ceftriaksons 2,0 g i/v 1 reizi dienā Cefotaksims 2000 mg i/v 3 reizes dienā Kardīts Penicilīns G 3000 mg i/v 3 reizes dienā

23 Akūta neiroborelioze Amoksicilīns 500-1000 mg p/o 3 reizes dienā
Doksiciklīns 100 mg p/o 2 reizes dienā Ceftriaksons 2,0 g i/v 1 reizi dienā Penicilīns G 3000 mg i/v 3 reizes dienā Cefotaksims 2000 mg i/v 3 reizes dienā

24 Drudzis ar respiratorās sistēmas izpausmēm
Izsaucēji – vīrusi gripas paragripas respiratori sincitiālie (RSV) adenovīrusi rinovīrusi enterovīrusi u.c. – mikoplazmas – baktērijas streptokoki stafilokoki legionellas hlamīdijas u.c. Diferenciāldiagnostika – alergēni – ķīmiskas vielas

25 Gripas vīrusa struktūra

26

27 Komplikācijas

28

29

30 Tonsilīti Primāri – mikrobu infekcijas rezultāts (β hemolītiskais
streptokoks, A grupas stafilokoki, meningokoki) intoksikācija drudzis limfoidālo audu iekaisums klīniski: katarāls folikulārs lakunārs

31 Tonsilīti Specifiski – difterija klīniski: lokalizēta izplatīta
toksiska – Simanovska-Plauta-Vensāna simbiozē mutes dobuma spiroheta un spirālveida nūjiņa – sēnīšu

32 Patoģenēze Difterijas nūjiņas Gļotāda eksotoksīna hiperēmija tūska
mandeļu hipertrofija aplikumi (plēves) vairošanās produkcija eksotoksīna asinsrite sirds mm nervaudi nieres virsnieres - bojājums

33 Difterijas pamatsimptomi
Mazsāpīgs tonsilīts un/vai faringīts ar aplikumu biezas, sīkstas, balti-pelēkas plēves veidā Kakla zemādas audu galertveidīga tūska Balss aizsmakums un inspirators stridors Mīksto aukslēju un rīkles muskuļu paralīzes Serosangvinozi izdalījumi no deguna vienlaikus ar plēvainu deguna un/vai žāvas gļotādas bojājumu Temperatūra reti pārsniedz 39,40 Asins aina – mērena leikocitoze, urīna analīze – albumīns – un cilindrūrija

34

35 Tonsilīti Sekundāri - skarlatīna - masalas - tularēmija - herpangīna
- sifiliss - infekciozā mononukleoze - adenovīrusu infekcija - hematoloģiskas slimības - avitaminozes

36

37

38 Akūtas zarnu infekcijas slimības
Vadošie simptomi – slikta dūša vemšana sāpes vēderā (epigastrijā) sāpes pa visu vēderu, šķidra vēdera izeja (apjomā bagātīga, reti asins piejaukums) bieža vēdera izeja sāpes vēderā pa resnās zarnas gaitu, sigmas rajonā tenezmi vēdera izeja ļoti bieži ar katru vēdera izeju fēču apjoms samazinās gļotu, asiņu piejaukums (bieži) paaugstināta ķermeņa to (izņemot holēra) intoksikācija organisma atūdeņošanās gastrīts (pārtikas Toksikoinfekcija) gastroenterīts (pārtikas toksikoinfekcija) enterīts (vīrusu izraisītās caurejas salmoneloze holēra) gastroentero- kolīts (salmoneloze) enterokolīts (vīrusu izraisītās caurejas salmoneloze) kolīts (šigeloze kampilobak- terioze)

39 HIV/AIDS

40 KAS IR HIV – Human (cilvēka)
– Immunodeficiency (imūndeficīta) – Virus (vīruss) RNS vīruss Retroviridae dzimta Lentivirinae apakšklase Vīruss eksistē un vairojas tikai dzīvās cilvēka šūnās (limfocītos, makrofāgos, monocītos, neiroglijas, taisnās zarnas epitēlija šūnās) HIV ir lēni progresējoša infekcijas slimība, kuras gala stadija ir AIDS

41 KAS IR AIDS – Aquired (iegūts)
Immuno (imūn) Deficiency (deficīta) Syndrome (sindroms) AIDS ir slimību komplekss, kas attīstās HIV infekcijas gala stadijā uz novājināta aizsargspēju fona organismā

42 HIV infekcijas evolūcija cilvēka organismā
Inficēšanās Akūts retrovīrusa Asimptomātiska (inkubāc sindroms HIV infekcija periods (3-12 gadi) 2-4 ned.) Simptomātiska HIV infekcija AIDS (oportūnistiskās slimības) - infekcijas slimības - nervu sistēmas bojājumi - audzēji

43 HIV KLASIFIKĀCIJA CDC (Center of Disease Control) rekomendētā)
CD4 skaits 1 mm3 Klīniskās kategorijas A B C I (>500) AI BI CI II ( ) AII BII CII III (<200) AIII BIII CIII

44 Klīniskās izpausmes A kategorija B kategorija
asimptomātiskā slimības norise persistējoša ģeneralizēta limfadenopātija akūts retrovīrusu sindroms B kategorija matainā leikoplakija recidivējoša herpes zoster idiopātiska trombocitopēniska purpura listerioze mazā iegurņa iekaisuma slimība perifēriska neiropātija bacilāra angiomatoze mutes, kakla kandidoze persistējoša vulvovagināla kandidoze dzemdes kakla karcinoma Ca in situ ķermeņa temperatūra virs 38oC ilgāk kā 1 mēnesi caureja ilgāk kā 1 mēnesi

45 C kategorija barības vada, bronhu, trahejas, plaušu ģeneralizēta kandidoze invazīva dzemdes kakla karcinoma ārpusplaušu kokcidomikoze ārpusplaušu kriptokokoze kriptosporidiāze ģeneralizēta CMV infekcija HSV infekcija ģeneralizēta vai ilgāk par 1 mēnesi nedzīstoša čūla ārpusplaušu histoplazmoze HIV demence HIV izsīkuma sindroms izosporiāze Kapoši sarkoma imunoblastiska, Bērkita, primāra CNS limfoma Atipisko mikobaktēriju disseminēta infekcija M.tuberculosis izraisīta infekcija P.carinii pneimonija recidivējoša bakteriāla pneimonija – 2x vai biežāk 12 mēnešos progresējoša multifokāla leikoencefalopātija salmonellu sepse toksoplazmoze

46 Inficēšanās risks VHB VHC HIV Pēc adatas dūriena 30% 3% 0,3% IVNL
60-80% 60-90% 22% Asins daudzums, lai inficētos 0,00004 ml ~0,3 ml 0,1 ml

47 Personāla aizsardzība
Specifiskie pasākumi – vakcinācija – pret difteriju – pret stingumkrampjiem – pret gripu – pret B vīrushepatītu – pret A vīrushepatītu – pēckontakta profilakse (PEP) – pret HIV infekciju Universālie drošības – aizsarglīdzekļu lietošana - halāti pasākumi cimdi - maskas - acu aizsargi - priekšauti – roku mazgāšana – roku dezinfekcija – pareiza instrumentu lietošana

48 Roku higiēna Uz ādas – pastāvīgā mikroflora (koagulāzes (-) stafilokoki,difteroīdi), – pagaidu mikroflora (atrodas īslaicīgi – S.aureus, E.coli, enterococci). Dekontaminācija: sadzīviskā roku mazgāšana higiēniskā roku mazgāšana (dezinfekcija) – pirms un pēc pacienta aprūpes, invazīvu procedūru veikšanas, brūču pārsiešanas, katetru ievietošanas, saskares ar asinīm vai asiņainiem sekrētiem, ar pacientu, kurš kolonizēts ar MRSA ķirurģiskā roku mazgāšana – pagaidu mikrofloras iznīcināšana un samazināšana Pirms kontakta ar pacientu rokas vispirms mazgā, pēc tam dezinficē Pēc kontakta ar pacientu rokas vispirms dezinficē, pēc tam mazgā, noslauka papīra dvielī