Eiropas Savienība:500 miljoni cilvēku – 28 valstis Eiropas Savienības dalībvalstis Kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis

Jauni plāni ilgstošam mieram un labklājībai… Dibinātāji Jauni plāni ilgstošam mieram un labklājībai… Konrad Adenauer Alcide De Gasperi Winston Churchill Robert Schuman Jean Monnet

ES simboli Moto – vienoti dažādībā Eiropas himna Eiro Eiropas karogs Eiropas Diena – 9. maijs

24 oficiālās valodas Български Čeština dansk Deutsch eesti keel Ελληνικά English español français Gaeilge hrvatski Italiano latviešu valoda lietuvių kalba magyar Malti Nederlands polski português Română slovenčina slovenščina suomi svenska

Paplašināšanās: no 6 līdz 28 valstīm

Lielā paplašināšanās: austrumu un rietumu apvienošana 1989 Berlīnes mūra krišana – komunisma beigas ES sāk sniegt ekonomisko palīdzību – Phare programma Noteikti kritēriji, lai valsts pievienotos ES: • demokrātija un tiesiskums • funkcionējoša tirgus ekonomika • spēja īstenot ES tiesību aktus 1992 1998 Sākas oficiālas sarunas par iestāšanos ES 2002 Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmē tike panākta vienošanās par lielu paplašināšanos, pievienojot 10 valstis 2004 Desmit jaunās ES dalībvalstis: Kipra, Čehijas Republika, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija 2007 Bulgārija un Rumānija iestājas ES 2013 Horvātija pievienojas 1. jūlijā

Kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis Valsts Teritorija (x 1000 km²) Iedzīvotāji (miljonos) Labklājība (iekšzemes kopprodukts uz 1 iedzīvotāju) Bosnija un Hercegovina 51 3,8 7 800 Melnkalne 14 0,6 10 600 Kosova saskaņā ar ANO DP Rezolūciju Nr. 1244 11 1,8 : Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika 25 2,1 10 000 Albānija 28 2,9 Serbija 77 7,2 9 600 Turcija 783 77,7 14 400 28 ES valstis kopā 4 272 508,2 27 400

Pamatlīgumi – uz tiesiskuma balstītas demokrātiskas sadarbības pamats 1952 Eiropas Ogļu un tērauda kopiena 1958 Romas līgumi: Eiropas Ekonomikas Kopiena Eiropas Atomenerģijas Kopiena (EURATOM) 1987 Vienotais Eiropas akts: vienotais tirgus 1993 Līgums par Eiropas Savienību — Māstrihtas līgums 1999 Amsterdamas līgums 2003 Nicas līgums 2009 Lisabonas līgums

ES Pamattiesību harta Saistoša jebkurai rīcībai Eiropas Savienībā 54 panti apkopoti 6 sadaļās: Cieņa Brīvības Vienlīdzība Solidaritāte Pilsoņu tiesības Tiesiskums

ES iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar pārējo pasauli Iedzīvotāju skaits miljonos, 2015. g.

ES platība salīdzinājumā ar pārējo pasauli Platība tūkstošos km²

Cik lielas ir ES dalībvalstis? Platība tūkstošos km²

Iedzīvotāju skaits miljonos, 2015. g. Cik cilvēku dzīvo ES? Iedzīvotāju skaits miljonos, 2015. g. Kopā 508 miljoni

Eiropas ekonomika: spēcīgāka kopā 2008: Savienotajās Valstīs sākas pasaules mēroga finanšu krīze. Eiropas valstu vadītāju koordinēta reakcija: Apņemšanās saglabāt eiro un nodrošināt finansiālo stabilitāti Jauni krīzes pārvaldības rīki un noteikumu reformas: Eiropas Stabilitātes mehānisms: fonds, kas palīdz īpaši lielās ekonomiskās grūtībās nonākušām valstīm Jauni tiesību akti banku stabilitātes nodrošināšanai Banku savienība: ES mēroga banku pārraudzība un mehānisms finansiāli dzīvotnespējīgo banku slēgšanai Labāka ekonomikas pārvaldība: Eiropas semestris: ikgadēja valsts budžetu koordinēšanas procedūra Pakts “Euro plus”, Fiskālais pakts: abpusēja apņemšanās nodrošināt pārdomātu valsts finanšu pārvaldību

Eiropas desmit prioritātes Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers koncentrējas uz šādam jomām: Ieguldījumu plāns: jauns arbavietu, izaugsmes un ieguldījumu apjoma pieaugums Saprātīgs un līdzsvarots brīvās tirdzniecības līguma ar Savienotajām Valstīm Savienots digitālā satura vienotais tirgus Taisnīguma un pamattiesību joma, kuras pamatā ir abpusēja uzticēšanās Elastīga enerģētikas savienība ar progresīvu politiku klimata pārmaiņu jomā Jauna politika migrācijas jomā Dziļāks un godīgāks iekšējais tirgus ar spēcīgākām nozarēm Eiropa kā spēcīgāks globālā tirgus dalībnieks Dziļāka un godīgāka ekonomikas un monetārā savienība Eiropas Savienība, kurā notiek demokrātiskas pārmaiņas

Ieguldījumu plāns Eiropai Eiropas Stratēģisko investīciju fonds 2015: Ir sākusies Eiropas ekonomikas atkopšanās pēc krīzes, tomēr ieguldījumu līmenis joprojām ir zems. Ieguldītajiem ir nauda, taču trūkst pārliecības Jauns ES fonds, sākot no 2015. gada vidus Fonds uzsāk darbību ar 21 miljardu eiro no ES avotiem Ieguldījumi tiek veikti dzīvotspējīgos uzņēmējdarbības projektos, piemēram, digitālajā un enerģētikas infrastruktūrā, transporta jomā, mazos uzņēmumos, videi draudzīgos projektos un inovāciju jomā Pastiprinošs efekts: valsts finanšu līdzekļi mudinās privātos ieguldītājus sekot paraugam līdz 315 miljardu eiro apmērā Iespēja trīs gadu laikā radīt 1,3 miljonus jaunu darbavietu

Banku savienība: drošas un uzticamas bankas ES atbilde uz finanšu krīzi: Noteikumu kopums: Jauni likumi nodrošina, lai bankām būtu pieejams adekvāts kapitāls un uzlabota risku vadība Pārraudzība: Eiropas Centrālā banka nodrošina +/- 130 svarīgāko banku pārraudzību Valsts banku pārraugi strādā ciešā sadarbībā Rezolūcija: Eiropas mēroga Vienotā noregulējuma valde var lemt par finansiāli dzīvotnespējīgas bankas pakāpenisku likvidāciju Valdes darbību nodrošina fonds, kurā bankas veic iemaksas, tādējādi nodrošinot, ka šis slogs nav jāuzņemas nodokļu maksātājiem.

Kā ES izlieto savu naudu? ES 2017. gada kopbudžets: 157,9 miljardi eiro = 1,05 % no iekšzemes kopprodukta

Klimata pārmaiņas – izaicinājums visai pasaulei Lai apturētu globālo sasilšanu, ES vadītāji 2014. gadā nolēma: līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gadu, līdz 2030. gadam par 27 % paaugstināt no atjaunojamiem avotiem (vēja, saules, ūdens, biomasas) iegūtās enerģijas daļu palielināt energoefektivitāti par 27 % līdz 2030. gadam.

Solidaritāte praksē – ES kohēzijas politika 2014-2020: 352 miljardi eiro investēti infrastruktūrā, uzņēmējdarbībā, vidē un darbinieku apmācībā nabadzīgāko reģionu un pilsoņu labā Reģionālais fonds Sociālais fonds Kohēzijas fonds Mazāk attīstītie reģioni: IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par 75 % no ES vidējā rādītāja   Pārejas reģioni: IKP uz vienu iedzīvotāju ir no 75 % līdz 90 % salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju Vairāk attīstītie reģioni: IKP uz vienu iedzīvotāju ir augstāks par 90 % no ES vidējā rādītāja

Eiro – Eiropas vienotā valūta Kāpēc ir vajadzīgs eiro? Nav svārstību riska un papildu izmaksu par valūtas maiņu Vairāk izvēles iespēju un stabilākas cenas patērētājiem Ciešāka ekonomiskā sadarbība starp ES valstīm Var izmantot visās eirozonas valstīs Monētas: vienā pusē valsts simbolika, otra puse visur vienāda Banknotes: valstīm nav atšķirīgu elementu Dalībvalstis, kur izmanto eiro Dalībvalstis, kur nav ieviests eiro

Vienotais tirgus – izvēles brīvība Četras pārvietošanās brīvības: precēm pakalpojumiem cilvēkiem kapitālam Vienotais tirgus ir radījis: būtiski mazākas cenas daudziem produktiem un pakalpojumiem, tostarp aviopārvadājumiem un tālruņu zvaniem patērētājiem lielāku izvēli 2,8 miljoni jaunu darba vietu

Pasaule vaļā “Šengena” Atceltas policijas un muitas pārbaudes uz vairuma ES dalībvalstu iekšējām robežām Pastiprināta kontrole uz ES ārējās robežas Uzlabota sadarbība starp dažādu ES dalībvalstu policijas iestādēm Ceļojot pa ES valstīm, iegādājieties un vediet mājās jebkuras personīgai lietošanai paredzētas preces

Mācības ārzemēs Erasmus+ Katru gadu vairāk nekā 400 000 jauniešu studē vai iegūst personisko izaugsmi citās Eiropas valstīs ar ES “Erasmus +” programmas atbalstu, kas ir paredzēta izglītībai, apmācībai, jaunatnei un sportam.

Labāka veselība un vide Piesārņojumam nav robežu, tāpēc jārīkojas vienoti ES darbība ir palīdzējusi radīt: tīrāks ūdens peldvietās daudz mazāk skābā lietus bezsvina benzīns iespēja vecās elektroiekārtas nodot ērti un glabāt drošībā stingri noteikumi par pārtikas drošumu no tīruma līdz šķīvim labāka un ekoloģiskāka lauksaimniecība efektīgāki brīdinājumi uz cigaretēm par kaitīgumu veselībai visu ķimikāliju reģistrācija un kontrole (REACH)

Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa ES Pamattiesību hartu Kopēja cīņa pret terorismu Sadarbību starp policiju un tiesībsargājošajām iestādēm dažādās ES valstīs. Koordinēta politika patvēruma sniegšanas un imigrācijas jomā Civiltiesiskā sadarbība

ES — miera un labklājības nesēja Pasaules tirdzniecības noteikumi Kopēja ārpolitika un drošības politika Palīdzība attīstībai un humanitārā palīdzība

Patērētāju tiesību aizsargāšana Jūs kā patērētāju aizsargā pamatlikumi visā ES pat tad, kad ceļojat vai iepērkaties internetā Skaidrs marķējums Veselības un drošības standarti Negodīgas prakses aizliegums līgumos Pasažieru tiesības, piemēram, kompensācija par ilgu kavēšanos Palīdzība problēmu risināšanā

ES institūcijas Eiropadome (augstākā līmeņa sanāksme) Eiropadome Ministru padome (Padome) Eiropas Komisija Eiropas Kopienu Tiesa Revīzijas palāta Ekonomikas un sociālo lietu komiteja Reģionu komiteja Eiropas Investīciju banka Agencies Eiropas Centrālā banka

Kā top ES tiesību akti? Iedzīvotāji, interešu grupas, eksperti: diskutē, apspriežas Komisija: izstrādā priekšlikumu Parlaments un Ministru padome: kopā lemj Dalībvalstu vai vietējās varas iestādes: īsteno Komisija un Eiropas Kopienu Tiesa: pārrauga, kā īsteno

Eiropas Parlaments — tautas balss Lemj par ES likumiem un budžetu kopā ar ES Ministru padomi Demokrātiski pārrauga visu ES darbu Katras valsts ievēlēto deputātu skaits Austrija - 18 Beļģija - 21 Bulgārija - 17 Croatia - 11 Cyprus - 6 Čehija - 21 Dānija - 13 Igaunija - 6 Somija - 13 Francija - 74 Vācija - 96 Grieķija - 21 Ungārija - 21 Īrija - 11 Itālija - 73 Latvija - 8 Lietuva - 11 Luksemburga - 6 Malta - 6 Nīderlande - 26 Polija - 51 Portugāle - 21 Rumānija - 32 Slovākija - 13 Slovēnija - 8 Spānija - 54 Zviedrija - 20 Lielbritānija - 73 Pavisam - 751

Eiropas politiskās partijas Vietu skaits Eiropas Parlamenta politiskajās grupās (2016.gada decembris) Pavisam: 751

Ministru padome — dalībvalstu balss Pa vienam ministram no katras ES dalībvalsts Prezidentūra: mainās ik pēc sešiem mēnešiem Kopā ar Parlamentu lemj par ES likumdošanu un budžetu Vada kopējo ārpolitiku un drošības politiku

Ministru Padome — kā notiek balsošana Lielāko daļu lēmumu Padome pieņem ar t.s. “divkāršo balsu vairākumu”. Lēmums jāatbalsta vismaz: • 55 % dalībvalstu (16 valstis) • Dalībvalstis, kas pārstāv 65 % ES iedzīvotāju

Augstākā līmeņa tikšanās Eiropadomē Visu ES valstu un valdību vadītāju tikšanās Notiek vismaz 4 reizes gadā Nosaka vispārējo ES politikas kursu Priekšsēdētājs: Donalds Tusks (Donald Tusk)

ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federica Mogherini Divas lomas: vada Ārlietu padomes sanāksmes Eiropas Komisijas viceprezidents Pārrauga kopējo ārlietu un drošības politiku Eiropas Ārējās darbības dienesta vadītāja

Eiropas Komisija — kopējo interešu aizstāvība 28 neatkarīgi komisāri, pa vienam no katras ES dalībvalsts Ierosina izdot jaunus tiesību aktus Izpildstruktūra Pamatlīgumu izpildes sargātāja Pārstāv ES starptautiskajā arēnā

Eiropas Kopienu Tiesa — likumības uzturētāja 28 neatkarīgi tiesneši, pa vienam no katras ES dalībvalsts Lemj par ES tiesību aktu interpretāciju Nodrošina, lai ES tiesību aktus visās ES dalībvalstīs piemērotu vienādi

Eiropas ombuds Emīlija O'Reilija (Emily O’Reilly) Izmeklē sūdzības saistībā ar sliktu vai iztrūkstošu pārvaldi no ES iestāžu puses Piemēram: netaisnīgums diskriminācija, pilnvaru ļaunprātīga izmantošana, nevajadzīga kavēšanās, atbildes nesniegšana vai pareizo procedūru neievērošana Ikviens ES var iesniegt sūdzību

Eiropas Revīzijas palāta kontrolē naudas tērēšanu 28 neatkarīgi locekļi Pārbauda, vai ES finanses tiek izlietotas pienācīgi Var pārbaudīt jebkuru personu un organizāciju, kas strādā ar ES naudu

Eiropas Centrālā banka pārvalda eiro Mario Draghi Eiropas Centrālās bankas prezidents Nodrošina cenu stabilitāti Kontrolē naudas piedāvājumu un nosaka procentu likmes Uzrauga banku drošību Savā darbā nav atkarīga no dalībvalstu valdībām

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja — pilsoniskās sabiedrības balss 353 locekļi Pārstāv arodbiedrības, darba devējus, lauksaimniekus, patērētājus utt Sniedz ieteikumus par jauniem ES tiesību aktiem un politiku Sekmē pilsoniskās sabiedrības iesaisti ES lietās

Reģionu komiteja — pašvaldību balss 353 locekļi Pārstāv pilsētas un reģionus Sniedz ieteikumus par jauniem ES tiesību aktiem un politiku Sekmē pašvaldību iesaisti ES lietās

ES civildienesta ierēdņi Komisijā strādā apmēram 23 000 civildienesta ierēdņu un 11 000 pagaidu darbinieku vai līgumdarba veicēju Citās ES iestādes strādā apmēram 10 000 darbinieku Pastāvīgie civildienesta ierēdņi Atlasīti atklātos konkursos No visām ES dalībvalstīm Algas ir noteiktas ar likumu ES administrācijas gada izmaksas — 15 eiro uz vienu ES iedzīvotāju No 2013. līdz 2017. gadam ES iestāžu darbinieku skaits tiks samazināts par 5 %

Sazināšanās ar ES Vai jums ir kādi jautājumi par ES? “Europe Direct” var palīdzēt Pa tālruni, e-pastā vai sarunā tiešsaistē Vairāk nekā 500 reģionālo informācijas centru europa.eu/europedirect