Η παρουσίαση φορτώνεται. Παρακαλείστε να περιμένετε

Η παρουσίαση φορτώνεται. Παρακαλείστε να περιμένετε

Inženieris Helmuts Jēgers (Helmut Jäger)

Παρόμοιες παρουσιάσεις


Παρουσίαση με θέμα: "Inženieris Helmuts Jēgers (Helmut Jäger)"— Μεταγράφημα παρουσίασης:

1 Inženieris Helmuts Jēgers (Helmut Jäger)
Zaļā būvniecība – resursus saudzējošas un ilgtspējīgas ēku attīstības iespēja Inženieris Helmuts Jēgers (Helmut Jäger) PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

2 Zaļā būvniecība – Diskusija – Apziņas veidošana – Pārmaiņu process
Atbildīga apiešanās ar dabu, videi draudzīga, resursus un klimatu saudzējoša elektroapgāde un pietiekoša piekļuve tīram dzeramajam ūdenim Ēku sektors patērē ne tikai 30 līdz 40% pasaules energoresursu, bet arī 40 līdz 50% mūsu rīcībā esošo planētas izejmateriālu un arī lielu daļu pasaules ūdens resursu „Green Building Label“ ir detalizēta vadlīnija, kas veltīta ne tikai visām nepieciešamajām ilgtspējības tēmām, bet arī caurskatāmi un izmērāmi parāda realizāciju būvniecības procesā PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

3 Ilgtspējīgas ēku novērtēšanas sertifikātu džungļi
BREEAM Lielbritānija 1990 Būvniecības pētniecības iestādes Vides novērtēšanas metode (Building Research Establishment´s Environmental Assessment Method) Zaļās būvniecības padome ASV 1993 (Green Building Council) iiSBE Starptautiska iniciatīva ilgtspējīgi izveidotai videi (International Initiative for a Sustainable Built Environment) “ Zaļās būvniecības izaicinājums” (“Green Building Challenge”), tagad “ Ilgtspējīgas būvniecības izaicinājums” (“Sustainable Building Challenge”) Pasaules Zaļās būvniecības padome Toronto 1999 (World Green Building Council) Mērķis ir uzlabot ēku projektēšanu, būvniecību un ekspluatāciju tā, lai nodrošinātu videi draudzīgu un veselīgu dzīves telpu sociāli atbildīgai labklājīgai sabiedrībai, kā arī paaugstinātu tās dzīves kvalitāti. PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

4 PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
BREEAM – BRE´s vides novērtēšanas metode (BREEAM – BRE´s Environmental Assessment Method) 1990 – BRE (Būvniecības pētniecības iestāde - Building Research Establishment ) Lielbritānijā Dzīvojamo ēku kompleksi, biroju ēkas, ražošanas ēkas, skolas, veselības aprūpes iestādes, cietumi, viesnīcas, tirdzniecības ēkas, ģimenes mājas, dzīvojamo ēku sanācija, laboratorijas un brīvā laika pavadīšanas centri „Good“ (Labi), „Very Good“ (Ļoti labi), „Excellent“ (Teicami) un „Outstanding“ (Izcili) PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

5 PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
REEAM – BRE´s vides novērtēšanas metode BREEAM – BRE´s Environmental Assessment Method Atkarībā no izmantošanas veida tiek sastādīti kritēriji: Management (Procesi projektēšanā und būvniecībā) Health & Well-being (Veselība un komforts) Energy (Nepieciešamā enerģija izmantošanas laikā) Transport (Infrastruktūra ēkā un pie tās) Water (Nepieciešamais ūdens daudzums izmantošanas laikā) Materials (izmantotie būvmateriāli) Land Use (Dabas telpas izmantošana) Pollution (Kaitīgo vielu emisijas izmantošanas laikā) 70% kritēriju ir nepieciešami augstākajam novērtējumam PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

6 PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
LEED - Vadība vides & enerģijas projektos (LEED – Leadership in Environmental & Energy Design) LEED sistēma sākta 1993.gadā ASV. USGBC (US Green Building Council – ASV Zaļās būvniecības padomes) LEED sistēma ir pasaulē visizplatītākā sertifikācijas sistēma. Nostiprināta apziņa par ilgtspējīgas būvniecības tēmām Tiek pierādīta amerikāņu vadlīniju un normu ievērošana Klasifikācija „Sertificēts“, „Sudrabs“, „Zelts“ und „Platīns“. Zelts - 55% punktu, Platīns - 73% Tas nozīmē, ka, lai iegūtu augstu novērtējumu, nav nepieciešams apskatīt visas tēmas. PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

7 PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
LEED - Vadība vides & enerģijas projektos (LEED – Leadership in Environmental & Energy Design) „ LEED Jaunā būvniecība un nozīmīga renovācija” (“LEED New Construction and Major Renovation“ ) atsevišķie kritēriji ir iedalīti piecās kategorijās: Sustainable Sites (Vieta un ārējā telpa) Water Efficiency (Nepieciešamais ūdens daudzums izmantošanas laikā) Energy & Atmosphere (Nepieciešamais enerģijas daudzums izmantošanas laikā) Materials & Resources (izmantotie būvniecības materiāli) Indoor Environmental Quality (Veselība un komforts) Innovation & Design Process (Specifika un LEED AP) PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

8 PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Specifika un LEED (AP) Vieta un ārējā telpa Nepieciešamais ūdens daudzums izmantošanas laikā Nepieciešamā enerģija izmantošanas laikā Izmantotie būvmateriāli Veselība un komforts LEED Procesi projektēšanā un būvniecībā Veselība un komforts Nepieciešamā enerģija izmant. laikā Infrastruktūra ēkā un pie tās Nepieciešamais ūdens daudzums izmantošanas laikā Izmantotie būvmateriāli Dabas telpas izmantošana Kaitīgo vielu emisijas izmantošanas laikā BREEM PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

9 DGNB - Vācijas kvalitātes zīme ilgtspējīgai būvniecībai
Vācijas Federālās satiksmes, būvniecības un pilsētu attīstības ministrijas sadarbība ar Vācijas Ilgtspējīgās būvniecības savienību (DGNB) 2001.gada vadlīnijas “Ilgtspējīgai būvniecībai” un pastāvošo novērtēšanas sistēmu analīze. Ilgtspējības trīs pīlāri – Dzīves cikla vērtēšana – ekoloģiskās sekas Novērtēšanas sistēma federālo ēku ilgtspējīgai būvniecībai (BNB) DGNB – Sistēmas varianti biroju ēku, tirdzniecības ēku, ražošanas ēku, viesnīcu, izglītības iestāžu būvniecībai, biroju sanācijai un dzīvojamo ēku būvniecībai PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

10 DGNB - Vācijas kvalitātes zīme ilgtspējīgai būvniecībai
Sociokulturālā un funkcionālā kvalitāte Ekoloģiskā kvalitāte Ekonomiskā kvalitāte Tehniskā kvalitāte Procesu kvalitāte Ekoloģiskā kvalitāte: Ietekme uz lokālo un globālo vidi, resursu izmantošana Ekonomiskā kvalitāte: Dzīves cikla izmaksas un vērtību stabilitāte Sociālā kvalitāte: Veselība un komforts, funkcionalitāte un dizains Tehniskā kvalitāte Procesu kvalitāte: Projektēšana, būvniecība, ekspluatācija Atrašanās vietas kvalitāte Vietas kvalitāte Izpildes pakāpe Atzīme Sertifikāts PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

11 ES Zaļās būvniecības programma (EU Green Building Program)
Zaļā būvniecība (Green Building) ir Eiropas Savienības brīvprātīga programma, kas orientēta uz nedzīvojamām ēkām Vācijas Enerģijas aģentūras (dena) radīta enerģijas pase Austrijā uzraudzību veic Austrijas Enerģijas aģentūra (Austrian Energy Agency) Mērķis – palielināt investīcijas energoefektivitātē un atjaunojamās enerģijās pakalpojumu sfērā Izmantojot mērķtiecīgu informāciju, darbu ar sabiedrību un tirgus dalībnieku / dalībnieču jūtīguma paaugstināšanu saimnieciski jārealizē esošie efektivitātes potenciāli un pastiprināti jāizmanto zināmās tehnoloģijas PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

12 Nepieciešamās primārās enerģijas salīdzinājums
Nepieciešamā primārā enerģija / izmantošanas fāze Primārā enerģija % EnEV DGNB mērķa lielums LEED mērķa lielums* BREEAM mērķa lielums** ES GB mērķa lielums Apkure, dzesēšana, vēdināšana, apgaismojums *LEED nosaka nepieciešamās enerģijas aprēķinu, izmantojot ēkas simulāciju **BREEAM piešķir augstāko punktu skaitu par okWh/m2a PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

13 PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Starptautisko zaļās būvniecības novērtēšanas sistēmu salīdzinājums (Green Building Labels) Ūdens Atkritumi Transports Nepiec.platība & ekoloģija Piesārņojums Menedžments Materiāli Veselība & komforts Enerģija Reģionālās vērtības Inovācijas plānošanas procesā Ūdenssaimniecība Materiāli & Resursi Iekštelpu kvalitāte Ilgtspējīga ainavas plānošana Enerģija & atmosfēra Procesi Tehnika Sociokulturālie & funkcionālie aspekti Ekonomija Ekoloģija Att. 2: Starptautisko novērtēšanas sistēmu salīdzinājums – kritēriju grupas un rādītāji PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

14 TQB - Total Quality Building
Total Quality Building (TQB) 2001 2009.gadā nodibināta Austrijas Ilgtspējīgas būvniecības savienība (ÖGNB) un vispārējās kvalitātes sistēma (TQSystem) tiek apvienota ar IBO (Austrijas Būvniecības un ekoloģijas institūta) ekopasi . Novērtēšanas kategorijas: Atrašanās vieta un aprīkojums, Saimnieciskums un tehniskā kvalitāte, Enerģija un apgāde, Veselība un komforts Resursu efektivitāte Novērtēšana notiek, izmantojot punktu sistēmu, pie tam katrai kategorijai tiek piešķirta vienāda nozīme gala rezultāta noteikšanā. PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

15 ÖGNI - Austrijas Ilgtspējīgas nekustamo īpašumu saimniecības savienība
DGNB (Vācijas Ilgtspējīgas būvniecības savienība)/BNB (Ilgtspējīgas būvniecības novērtēšanas sistēma) sistēmu adaptācija Austrijā kopš 2009.gada “Labels” izveide par Eiropas sertifikācijas sistēmu Austrijas priekšrakstiem un normām pielāgota versija Sertificē: Biroju ēkas Tirdzniecības ēkas Izglītības ēkas Ražošanas ēkas Viesnīcas PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

16 klimats:aktīvs (klima:aktiv)
Federālās Lauksaimniecības, mežsaimniecības, ūdenssaimniecības un vides ministrijas klimata aizsardzības iniciatīvas ietvaros tika izveidots ēku standarts klima:aktiv (klimats:aktīvs). klima:aktiv ir pašdeklarēšanās sistēma ar uzsvaru uz klimatu saudzējošu un energoefektīvu būvniecības veidu. savienojama ar TQB und DGNB Punktu sistēma ar līdz 1000 punktiem , nepieciešamajiem- un papildus kritērijiem Plānošana un realizācija, enerģija un apgāde, būvmateriāli un konstrukcija, kā arī komforts un telpu gaisa kvalitāte Kopš 2010.gada dzīvojamo ēku jaunbūvēm tiek piešķirtas zelta, sudraba un bronzas kvalitātes pakāpes, pie tam tikai pasīvā māja var iegūt augstāko novērtējumu PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

17 klimats: aktīvs (klima:aktiv)
PLĀNOŠANA +REALIZĀCIJA Plānošana Gaisa blīvums Monitorings LIETDERĪGĀ ENERĢIJA Apkures siltums Izmantojamais aukstums Primārā enerģija Vēdināšanas iekārta Saules panelis BŪVES EKOLOĢIJA Izvairīšanās no plastikāta Ekoloģiskais indekss (OI3) Atkritumu sav.un pārstr. indik. Sertificēti produkti KOMFORTS & VESELĪBA Vasaras noderīgums Vēdināšanas komforts Gaisa kvalitātes mērījums KOPĀ Punkti (Att. 3: klima:aktiv rezultāti, pasīvās mājas sertifikācija Austrijas mājai Vankuverā 2010.g. Iegūtais kopējais punktu skaits 983 punkti (1.000 punkti, veicot gaisa kvalitātes mērījumus) (© BOKU Wien) PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

18 Austrijas novērtēšanas sistēmu salīdzinājums
Komforts & telpu gaisa kvalitāte Plānošana & realizācija Būvmateriāli & Konstrukcijas Enerģija & Apgāde Vieta & aprīkojums Saimniecība & Tehniskā kvalitāte Enerģija & apgāde Veselība & komforts Resursu efektivitāte Procesi Tehnika Sociokulturālie & funkcionālie aspekti Ekonomija Ekoloģija Att. 4: Austrijas novērtēšanas sistēmu salīdzinājums – kritēriju grupas un svērtie rezultāti (© BOKU Wien) PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

19 Kopsavilkums – Ēku novērtēšana
Nacionālajā un starptautiskajā līmenī ēku novērtēšanas sistēmas un metodes pastāvīgi tiek pilnveidotas. Augošā apziņa un jūtīgums saistībā ar vienotu, integrālu un ilgtspējīgu būvniecības veidu, kā arī to radītais mārketinga efekts pastiprinās tendenci būvēt ilgtspējīgas ēkas. Bet ēku sertifikācija ir saistīta arī ar patēriņu un līdz ar to arī ar izdevumiem. Šie izdevumi lielākoties izlīdzinās, pateicoties zemajām dzīves cikla izmaksām ēkas augstākas kvalitātes dēļ, jo nekustamo īpašumu tirgus šos izdevumus šobrīd vēl nesedz. PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

20 Vides produktu deklarācijas Produktu kategorijas noteikšana
Eiropas Savienības vēstnesis Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 305/2011 ( gada 9. marts ), ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (Dokuments attiecas uz EEZ) EPD Environmental Product Declarations PCR Product category regulation Ziel Internationale anerkannt Datenbank LEDD BREEAM DGNB TQB Vides produktu deklarācijas Produktu kategorijas noteikšana Starptautiski atzīta datu bāze PROJEKTS Izdevums: Būvju ilgtspējība – Vides deklarācijas produktiem - Pamatnoteikumi būvniecības produktu kategorijai PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

21 PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
PROJEKTS Izdevums: Būvju ilgtspējība – Vides deklarācijas produktiem - Pamatnoteikumi būvniecības produktu kategorijai Produktu kategorijas noteikumi ekobilancei Produktu kategorija Dzīves ceļa stadijas un to ietveramie informācijas moduļi Vispārējais A1-A3, ražošanas stadija, informācijas moduļi A4-A5, ēkas celšanas stadija, informācijas moduļi B1-B5, izmantošanas stadija, informācijas moduļi, kas attiecas uz būvniecības substanci B6-B7, izmantošanas stadija, informācijas moduļi, kas attiecas uz ēkas ekspluatāciju C1-C4, atkritumu savākšanas un pārstrādes stadija, informācijas moduļi D, kredīti un apgrūtinājumi ārpus sistēmas robežām, informācijas moduļi Aprēķinu noteikumi ekobilancei Funkcionālā vienība Deklarētā vienība Norādītais izmantošanas ilgums (RSL) Sistēmas robežas Kritēriji, lai neņemtu vērā ieguldījumus un iznākumu Datu izvēle Datu kvalitātes prasības Scenāriju attīstīšana produktu līmenī Vienības PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

22 PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Palīgmateriāli iebūvēšanai (specifikācija atbilstoši materiāliem) Tabula 4 – Parametri resursu izmantošanas aprakstam Tabula 8 – Produkta iebūvēšana ēkā Parametrs Mēr. lielums, izteikts funkcion./ deklar. vien. Palīgmateriāli iebūvēšanai (specifikācija atbilstoši materiāliem) Saldūdens resursu izmantošana Citu resursu izmantošana Enerģijas nesēja vai tīkla (reģionāls sajaukums) un patēriņa iebūvēšanas procesā apraksts Materiālu zaudējumi būvobjektā pirms atkritumu apstrādes, radušies produkta (specifikācija atbilst.materiāliem) iebūv.rezult. Materiālu (specifikācija atbilst. materiāliem) atlikumi atkritumu apstrādes rezultātā būvobjektā, piem., savākšana otrreizējai izejvielu pārstrādei, enerģijas atgūšanai, kā arī likvidēšanai (specifik. atb.pārstrādes metodei) Tiešās emisijas apkārtnes gaisā, augsnē un ūdenī kg vai citas vienības PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

23 PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Tabula 11 – Enerģijas un ūdens izmantošana Tabula 12 – Atkritumu savākšana un pārstrāde Parametrs Mērāmais lielums, izteikts funkcionās / deklarētās vienībās kg, dalītā savākšana kg, jaukta būvgružu savākšana kg, atkārtotai izmantošanai kg, otrreizējai izejvielu pārstrādei kg, enerģijas atgūšanai kg, produkts vai materiāls deponēšanai atbilstošas vienības Savākšanas metodes, specif. atkarībā no veida Atdošanas atpakaļ metodes, specifikācija atkarībā no veida Deponēšana, specifikācija atkarībā no veida Pieņēmumi scenāriju attīstībai (piem., transportam) PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

24 PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
PCR izstrādāšana Produkta kategorijas noteikumi (Product category regulation) 24 kritēriju novērtēšana un izsvēršana atbilstoši EN 15804 Sistēmas robežas noteikšana Otrreizējā izejvielu pārstrāde Transports Ēkas atrašanās vietas novērtējums Arhitektoniskais vērtējums Starptautiskā saskaņošana Publiskā datu bāze Austrijas Standartu institūtā (ONORM) PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

25 PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
EPD Vides produktu deklarācijas (EPD Environmental Product Declarations) Vides produktu deklarācijas sniedz datus par produktu īpašībām. Tās iever definētu pamatdatu kopumu, kas balstīts uz ekobilancēm un atspoguļo būvmateriālu ražošanas potenciālo ieguldījumu ietekmē uz vidi kā piem., globālo sasilšanu vai ūdeņu un augsnes skābumu. Līdz ar to vides produktu deklarācijas ir svarīgs pamats ēku un būvizstrādājumu ilgtspējības novērtēšanai nākotnē. EPD tiek izstrādātas uz PCR bāzes PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

26 PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
PCR Produktu kategorijas noteikumi (PCR P r o d u c t C a t e g o r y R u l e) Tehniskie produktu dati, izejvielas, ražošana, apstrāde, Izejvielu pieejamība Resursi, rezerves, otrreizējā izejvielu pārstrādes vai sekundārie materiāli Enerģija neatjaunojamā, atjaunojamā, sekundārās degvielas Ietekmes novērtēšana Globālās sasilšanas potenciāls (GWP) Ozona noārdīšanas potenciāls (ODP) Skābuma palielināšanas potenciāls (AP) Pārmērīga mēslojuma potenciāls (NP) Ozona veidošanās tuvu zemei potenciāls (POCP) Izskalošanas iespējas, radioaktivitāte, VOC emisijas (Volatile Organic Components) PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

27 Globālās sasilšanas potenciāls GWP (Global Warming Potential)
Pie vielām, kas biežāk ietekmē globālo sasilšanu, kā nosacīti vadošā viela tiek noteikts oglekļa dioksīds (CO2), parametrs globālās sasilšanas potenciāla formā GWP (Global Warming Potential). Šis globālās sasilšanas potenciāls apraksta vielas ieguldījumu globālajā sasilšanā , nosacīti vienāda daudzuma oglekļa dioksīda radīšanā PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

28 Skābju veidošanās potenciāls AP (Acidification Potential).
Skābju ietekme galvenokārt rodas no slāpekļa oksīda (NOx) un sēra dioksīda (SO2) gāzu un citu gaisa sastāvdaļu, kā piem., OH radikāļa, savstarpējas iedarbības. Tas, cik lielā mērā komponentei piemīt tendence radīt skābes, ir skābju veidošanās potenciāls AP (Acidification Potential). Par katru skābi veidojošu vielu tiek norādīts sēra dioksīda skābes veidošanas potenciāls. PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

29 Primārās enerģijas saturs (PEI)
“Primārās enerģijas saturu” aprēķina no visu to enerģētisko resursu augšējās siltumspējas, kuri tika izmantoti produkta ražošanas ķēdē. Vienība: MJ Primārā enerģija Gala enerģija Lietderīgā enerģija Zaudējumi Zaudējumi PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

30 PEI e, PEI ne Primārās enerģijas saturs
Ar primārās enerģijas saturu apzīmē produkta ražošanai vai pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo enerģētisko resursu patēriņu. Tas tiek norādīts sadalīti pa atjaunojamiem un neatjaunojamiem enerģijas nesējiem. Neatjaunojamie enerģijas nesēji ir nafta, dabas gāze, brūnogles un akmeņogles, kā arī urāns. Pie atjaunojamiem enerģijas nesējiem pieskaitāmi kokmateriāli, ūdens enerģija, saules enerģija un vēja enerģija. Primārās enerģijas saturu, neatjaunojamo (REI ne), aprēķina no visu neatjaunojamo enerģētisko resursu augšējās siltumspējas, primārās enerģijas saturu, atjaunojamo (PEI e), atbilstoši no atjaunojamajiem enerģētiskajiem resursiem, kuri tika izmantoti produkta ražošanas procesā. PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

31 Eitrofikācijas potenciāls EP
EP Eitrofikācijas potenciālā EP tiek norādīts vielas, kas satur slāpekli vai fosforu, ieguldījums biomasas ražošanā. PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

32 PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
POCP - Fotooksidanti POCP Fotooksidanti ir veselībai kaitīgu, ātri reaģējošu gāzu maisījums, kuras veidojas saules iedarbībā uz antropogēnām emisijām (it īpaši uz slāpekļa oksīda savienojumiem un ogļūdeņradi no izplūdes gāzēm). Pie tam ozons ir svarīgākais šīs fotoķīmiskās reakcijas produkts.   PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

33 PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

34 PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Ģipša produkti Vides produktu deklarācija Ekobilances rezultāti Izvērtēšanas lielumi vienībās uz kg Ģipša plāksnes Primarā enerģija, neatjaunojamā (MJ) Primārā enerģija, atjaunojamā (MJ) Globālās sasilšanas potenciāls (GWP) (kg CO2 – ekvival.) Ozona noārdīšanas potenciāls (ODP) (kg R1 1 – ekvival.) Skābju veidošanās potenciāls (AP) (kg SO2 – ekvival.) Eitrofikācijas potenciāls (EP) (kg PO4 – ekvival.) Vasaras smoga potenciāls (POCP) (kg C2 H4 – ekvival.) Ģipša plāksnes, impregnētas Ģipša plāksnes – ugunsdrošās plāksnes Ģipša plāksnes – perforētās plāksnes Ģipša plāksnes – sausais grīdas segums Ģipša šķiedru plāksnes Specifiskās radioaktivitātes mērījumu rādītāji PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

35 PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Ekobilances rezultāti Izvērtēšanas lielumi vienībās uz kg Ģipša plāksnes Primārā enerģija, neatjaunojamā (MJ) Primārā enerģija, atjaunojamā (MJ) Globālās sasilšanas potenciāls (GWP) (kg CO2 – ekvival.) Ozona noārdīšanas potenciāls (ODP) (kg R1 1 – ekvival.) Skābju veidošanās potenciāls (AP) (kg SO2 – ekvival.) Eitrofikācijas potenciāls (EP) (kg PO4 – ekvival.) Vasaras smoga potenciāls (POCP) (kg C2 H4 – ekvival.) Ģipša plāksnes, impregnētas Primārā enerģija, neatjaunojamā (MJ) Primārā enerģija, atjaunojamā (MJ) Globālās sasilšanas potenciāls (GWP) (kg CO2 – ekvival.) Ozona noārdīšanas potenciāls (ODP) (kg R1 1 – ekvival.) Skābju veidošanās potenciāls (AP) (kg SO2 – ekvival.) Eitrofikācijas potenciāls (EP) (kg PO4 – ekvival.) Vasaras smoga potenciāls (POCP) (kg C2 H4 – ekvival.) Ģipša plāksnes – ugunsdzrošās plāksnes Primārā enerģija, neatjaunojamā (MJ) Primārā enerģija, atjaunojamā (MJ) Globālās sasilšanas potenciāls (GWP) (kg CO2 – ekvival.) Ozona noārdīšanas potenciāls (ODP) (kg R1 1 – ekvival.) Skābju veidošanās potenciāls (AP) (kg SO2 – ekvival.) Eitrofikācijas potenciāls (EP) (kg PO4 – ekvival.) Vasaras smoga potenciāls (POCP) (kg C2 H4 – ekvival.) PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

36 PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Ģipša plāksnes – perforētās plāksnes Primārā enerģija, neatjaunojamā (MJ) Primārā enerģija, atjaunojamā (MJ) Globālās sasilšanas potenciāls (GWP) (kg CO2 – ekvival.) Ozona noārdīšanas potenciāls (ODP) (kg R1 1 – ekvival.) Skābju veidošanās potenciāls (AP) (kg SO2 – ekvival.) Eitrofikācijas potenciāls (EP) (kg PO4 – ekvival.) Vasaras smoga potenciāls (POCP) (kg C2 H4 – ekvival.) Ģipša plāksnes – sausais grīdas segums Primārā enerģija, neatjaunojamā (MJ) Primārā enerģija, atjaunojamā (MJ) Globālās sasilšanas potenciāls (GWP) (kg CO2 – ekvival.) Ozona noārdīšanas potenciāls (ODP) (kg R1 1 – ekvival.) Skābju veidošanās potenciāls (AP) (kg SO2 – ekvival.) Eitrofikācijas potenciāls (EP) (kg PO4 – ekvival.) Vasaras smoga potenciāls (POCP) (kg C2 H4 – ekvival.) Ģipša šķiedru plāksnes Primārā enerģija, neatjaunojamā (MJ) Primārā enerģija, atjaunojamā (MJ) Globālās sasilšanas potenciāls (GWP) (kg CO2 – ekvival.) Ozona noārdīšanas potenciāls (ODP) (kg R1 1 – ekvival.) Skābju veidošanās potenciāls (AP) (kg SO2 – ekvival.) Eitrofikācijas potenciāls (EP) (kg PO4 – ekvival.) Vasaras smoga potenciāls (POCP) (kg C2 H4 – ekvival.) PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

37 PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Primārās enerģijas patēriņš Globālās sasilšanas potenciāls PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

38 PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
5. Ietekme uz telpu gaisa kvalitāti Produktu sastāvs nerada veselības apdraudējumu izmantošanas laikā. Ražotājs uzrādīja apjomīgas Rozenheimas Būvniecības bioloģijas institūta laboratorijas analīzes [IBR 2006]. Cita starpā, tika analizēts sekojošais: Radioaktivitāte VOC Metāli / smagie metāli Formaldehīds Smalkie putekļi Pamatojoties uz iesniegtajiem izpētes rezultātiem, toksikoloģiska ietekme uz labsajūtu nav gaidāma. PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

39 PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
PĒCIZMANTOŠANAS FĀZE Ar to konkrēti saprot, piem., plākšņu atgriezumus jaunbūvēs, demontētās plāksnes ēkas renovācijā vai noņemtās plāksnes pirms ēkas nojaukšanas. Saistībā ar pulverveida ģipša produktiem pa veidiem savāktie ģipša atkritumi parasti ir vairs neizmantotais konteineru satura atlikums vai maisi ar atlikušo saturu. Uz atkritumiem saskaņā ar atkritumu sarakstu attiecas Būvmateriāli uz ģipša bāzes kategorijā Būvniecības un nojaukšanas atkritumi Ģipša būvmateriālus var sagatavot tam speciāli paredzētās otrreizējās izejvielu pārstrādes iekārtās, kas ražo ģipsi, kas ir piemērots atkārtotai izmantošanai ģipša produktu ražošanā. Sagatavošana ietver kartona (ja tāds ir), kā arī citu montāžas vai savākšanas laikā radušos lieko materiālu atdalīšanu un savākšanu no ģipša atkritumiem, kas savākti pa veidiem pēc būvniecības vai nojaukšanas darbiem. Ģipša atkritumu sagatavošana Primarā enerģija, neatjaunojamā (MJ) Primārā enerģija, atjaunojamā (MJ) Globālās sasilšanas potenciāls (GWP) (kg CO2 – ekvival.) Ozona noārdīšanas potenciāls (ODP) (kg R1 1 – ekvival.) Skābju veidošanās potenciāls (AP) (kg SO2 – ekvival.) Eitrofikācijas potenciāls (EP) (kg PO4 – ekvival.) Vasaras smoga potenciāls (POCP) (kg C2 H4 – ekvival.) PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

40 PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
VOC Mērījums Vienkāršota metode IBR Sakarsēt materiālu paraugus, mērīt izplūstošās gāzes Virsmas mērījums „Vāks un gaisa nosūce“ Momentu salīdzināšanas mērījumi Emisijas pārbaudes kameras metode saskaņā ar ISO Klimata kamera 28 dienas PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

41 PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
EMISIJAS IZPĒTE SASKAŅĀ AR DIN EN ISO /-11 TV0C NO ĢIPŠA PLĀKSNĒM FORMALDEHĪDS NO ĢIPŠA PLĀKSNĒM PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

42 PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Produktu pārbaude Sertifikācija Kvalitātes nodrošināšana Emisijas analīzes: Gaistoši organiski savienojumi (VOC) Formaldehīds un acetaldehīds 2. Smaku pārbaude 3. Sastāva vielu analīzes: Halogēnorganiskie savienojumi (AOX / EOX)* Metāli / metaloīdi Phthalate Kopējais novērtējums Produkta Knauf ugunsdrošā impregnētā plāksne laboratoriskā izpēte tika sekmīgi pabeigta. Vadlīnijas 1002 “Ģipša plāksnes” (2010.gada septembris) natureplus robežlielumi tiek ievēroti. PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

43 PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Ekspertīzes novērtējums Produktam Knauf ugunsdrošā impregnētā plāksne tika veiktas natureplus vadlīnijā 1002 “Ģipša plāksnes” (2010.gada septembris) pieprasītās laboratoriskās pārbaudes. Pārbaudes ziņojumā dokumentētie rezultāti tika novērtēti sekojoši. Smaku pārbaude Emisijas analīze Sastāva vielu analīze PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

44 PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Analizēto gaistošo organisko savienojumu saraksts PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

45 PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Formaldehīds Formaldehīds tiek klasificēts kā gļotādu kairinošs, jūtīgumu radošs, ilgu laiku kā “iespējams, vēzi izraisošs” (K 3) Formaldehīda noteikumi (1990) attiecībā uz kokmateriāliem: Ierobežojums 0,1 ppm pie pārbaudes telpas nosacījumiem 2004.gadā IARC (Starptautiskā vēža izpētes aģentūra - International Agency for Research on Cancer ) klasificē kā viennozīmīgu cilvēku kancerogēnu (pietiekami pierādīts, ka formaldehīds izraisa nazofaringeālu vēzi - sufficient evidence that formaldehyde causes nasopharyngeal cancer in humans) Federālais Risku pētniecības institūts: Slieksnis atbilstoši 0,1 ppm turpina pastāvēt („safe level“ – drošs līmenis) natureplus prasības kokmateriāliem: 0,03 vai 0,05 ppm PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

46 PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

47 PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

48 PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Knauf ģipškartona montāžas plāksne Uzskaitē kopš: Materialitāte: ģipškartona plāksnes Kritēriju izpilde Nepieciešamais siltums un siltumapgāde Nepieciešamais apkures siltums Materiālu izvēle, būvmateriāli Ilgtspējīga ģipša ieguve Produkti bez metāla savienojumiem Izvairīšanās no APEO Izvairīšanās no plastikāta virs 3 M.-% minerālos produktos Makulatūras izmantošana (min. 85%) Sertificēti ekoloģiskie produkti 8. 1. Izvairīšanās no PVC Iepakojums bez PVC Konstrukcijas un ēka (Ekoindekss 3) Ēkas termiskā apšuvuma ekoindekss 3 Iekštelpas Izvairīšanās no radioaktīvā pašizstarojuma Produkts izpilda kritēriju Produkts neizpilda kritēriju vai nav pieejami atbilstoši pierādījumi PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

49 PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Rādītāji Būvfizikālie rādītāji Rādītājs Vienība Orient.rādīt. Faktiskais rādīt Atšķirība Spec.siltumvadāmība (λ) Pretestība tvaika caurplūdei (μ) Spec.siltuma kapacitāte (c) Biezums Būvniecības ēkoloģiskie rādītāji Rādītājs Vienība Orient.rādīt. Faktiskais rādīt Atšķirība PEI, neatjaunojamā GWP100 AP Ražotājs PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

50 Knauf produkti izpilda LEED un DGNB kritērijus
Pēc LEED un DGNB kritērijiem novērtēto produktu 1.datu banka Knauf produkti izpilda LEED un DGNB kritērijus Knauf produktus un sistēmas sausajai būvei, apmetumu un grīdas atradīsiet arī produktu datu bankā uzskaitītie produkti un sistēmas, ka piem., ģipša plāksnes, metāla balstu sienas vai plākšņu griesti Knauf Gips KG palīdzēs iegūt punktus LEED un DGNB sistēmā. Tādā veidā Knauf sniedz atbalstu saviem klientiem sekmīgā ēku sertifikācijā atbilstoši LEED un DGNB. Turklāt Knauf caurskatāmā formā sagatavo sertifikācijai nepieciešamo informāciju. Produktu datu bankā atradīsiet standartizētas LEED un DGNB deklarācijas lejupielādei.

51 PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Uz vidi attiecināma piedavātāju deklarācija saskaņā ar EN ISO 14021 Skaņu izolējoša plāksne GKF vislabākajai skaņas izolācijai sausajā būvē PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

52 PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS
Filips Kaufmans (Philipp Kaufmann) Ādolfs Merls (Adolf Merl) ÖGNI Dibinātāju diena 2011 STRABAG Donau-City-Straße DGNB sertifikātu piešķiršana ÖGNI auditoru dokumenta izsniegšana EPD Kongress Šēnbrunnas pilī Kādam nolūkam nepieciešamas vides produktu deklarācijas? (Environmental Product Declaration, EPD) EN – Rīcības nepieciešamība būvmateriālu ražotājiem EPD un ēku novērtēšana atbilstoši ÖGNI / DGNB Simpozijs par veselīgu sanāciju Ilgtspējība specializētajā tirdzniecības centrā ÖGNI ilgtspējīgas būvniecības kvalitātes zīme Būvdarbu pasūtītāju kongress Blue Buildings sertifikācija ēkām Real Vienna nekustamo īpašumu gadatirgus PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS

53 Inženieris Helmuts Jēgers (Helmut Jäger)
Pielietošanas tehnika Koka un viegla tipa ēku celtniecības sistēmas attīstība PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS


Κατέβασμα ppt "Inženieris Helmuts Jēgers (Helmut Jäger)"

Παρόμοιες παρουσιάσεις


Διαφημίσεις Google