Elektromagnētiskā starojuma avoti un to ietekme uz cilvēku veselību Dabaszinības vidusskolai Prezentācija ir paredzēta, lai ar piemēriem ilustrētu elektromagnētiskā starojuma avotus un starojuma ietekmi uz cilvēka veselību.

Elektromagnētiskā starojuma avoti Dabiskie Cilvēka radītie Saule degšanas procesi zibens luminiscentas vielas u. c. elektroierīces mobilie telefoni spuldzes u. c. Elektromagnētiskie viļņi Mēs ik dienas sastopamies ar elektromagnētiskajiem (EM) viļņiem. Tos uztver radioaparātu un televizoru antenas no raidtorņiem un sakaru pavadoņiem. EM viļņi nodrošina interneta un mobilā telefona tīklu darbību. Saules un elektrospuldžu izstarotā gaisma, kā arī gaisma, kas izplatās pa optiskajiem sakaru kabeļiem, ir EM viļņi. Mūsdienās medicīnā izmanto rentgenstarus un arī tie ir elektromagnētiskie viļņi. Ar EM viļņiem lielos attālumos var pārraidīt dažādu informāciju – attēlus, skaņu, tekstus, datorprogrammas. Kas ir EM viļņi? Jau senatnē cilvēki ievēroja, ka, berzējot dzintara gabaliņu ar vilnas audumu, dzintars iegūst spēju pievilkt vieglus priekšmetus. Jaunatklātos spēkus nosauca par elektriskajiem spēkiem. Grieķu valodā dzintara nosaukums ir êlektron. No šī nosaukuma veidojies elektrona nosaukums. 20. gadsimta sākumā tika atklāts, ka atoms sastāv no pozitīvi lādēta kodola, kuru aptver negatīvi lādētu elektronu mākonis. Atoms kopumā ir elektriski neitrāls. Berzēšanās procesā elektroni no auduma pāriet pie dzintara, izjaucot līdzsvaru. Tādējādi dzintara gabaliņā palielinās elektronu daudzums un tas kļūst negatīvs. Savukārt audumam izveidojas elektronu iztrūkums un tas kļūst pozitīvs. 19. gs. sākumā angļu zinātnieks Maikls Faradejs izvirzīja ideju, ka elektriski uzlādēts ķermenis ap sevi rada elektrisko lauku. Viņš uzskatīja, ka elektriskā lauka izpausme kādā telpas punktā ir spēks, ko sajūt tajā novietots lādēts ķermenis. Ja elektriskajā laukā nav lādēta ķermeņa, tad nav vērojama nekāda lauka izpausme. Dabā eksistē arī magnētiskais lauks, kuru nevar redzēt, taču, ja kāda magnēta tuvumā novieto citu magnētu, iespējams sajust magnētiskā lauka darbību. Sakarību starp elektrisko un magnētisko lauku 19. gs. otrajā pusē pētīja angļu fiziķis Džeims Klārks Maksvels. Viņš noskaidroja, ka elektriskais lauks un magnētiskais lauks nevar pastāvēt atsevišķi, neatkarīgi viens no otra, bet šie lauki eksistē kā vienots EM lauks. Elektriskais lādiņš var ne vien pārvietoties, bet arī ātri svārstīties. Ja svārstās elektriskais lādiņš, tad ap šādu lādiņu pastāv mainīgs elektriskais lauks. Savukārt mainīgs elektriskais lauks rada mainīgu magnētisko lauku un veidojas mainīgs EM lauks. Telpā ap lādiņu veidojas periodiskas elektriskā un magnētiskā lauka svārstības. Tās izplatās telpā EM viļņu veidā. EM viļņi vakuumā izplatās ar galīgu ātrumu – 300 000 km/s. Citās vidēs, piemēram, gaisā, ūdenī, stiklā EM viļņu ātrums ir mazāks nekā vakuumā. Elektriskie lādiņi var svārstīties ar dažādu frekvenci. EM viļņi veidojas ap katru svārstībā esošu lādiņu. Elektromagnētisko viļņu frekvenci izsaka hercos (Hz), kilohercos (kHz), megahercos (MHz), gigahercos (GHz).

Elektromagnētiskā starojuma skala Elektromagnētisko viļņu skalā jeb elektromagnētiskā starojuma spektrā EM viļņi ir sakārtoti pēc viļņa garuma un frekvences. Spektru veido šādas daļas (viļņa garumu diapazoni): gamma starojums, rentgenstarojums, ultravioletais starojums, redzamā gaisma, infrasarkanais starojums, mikroviļņi, radioviļņi. Viļņa garuma (λ) un frekvences (ν) saistību parāda formula: λ = c/ν , kur c – EM viļņa izplatīšanās ātrums vakuumā (300 000 km/s).

Gamma starojums Gamma starojums rodas atomu kodolu sabrukšanas rezultātā un tam ir vislielākā caurspiešanās spēja. Gamma starojums ir elektromagnētiskais starojums, kura viļņa garums atrodas 10-11...10-15 m diapazonā. Šis starojums rodas atomu kodolu sabrukšanas rezultātā un tam ir vislielākā caurspiešanās spēja. Mēs ik dienas esam pakļauti neredzamā gamma starojuma iedarbībai, ko izstaro gan ķermeņi uz Zemes, gan kosmosa ķermeņi. Kodolreaktors ir iekārta, kurā tiek realizēta vadāma kodoldalīšanās reakcija un iegūta kodolenerģija, kuru izmanto elektroenerģijas ražošanai vai zinātniskiem mērķiem. Šajā procesā radies gamma starojums nevar izkļūt no reakcijas zonas. To nodrošina reaktora drošības sistēma. Gamma starojums lielās devās organismam ir postošs. Tomēr nelielās devās to izmanto medicīnā, piemēram, ļaundabīgo audzēju apstarošanai. Ar gamma stariem sterilizē medicīnas instrumentus, apstrādā plastmasas un pārtikas produktus, tādējādi nodrošinot to ilgstošāku uzglabāšanu. Kodolreaktors

Rentgenstarojums Rentgenstarus laboratorijās iegūst ar rentgenlampām. Tos plaši izmanto medicīnā cilvēka iekšējo orgānu caurskatei un ārstēšanai. Rentgenstarojums ir elektromagnētiskais starojums, kura viļņa garums atrodas 10-8...10-11 m diapazonā. Rentgenstarus atklāja vācu fiziķis Vilhelms Konrāds Rentgens 1895. gadā un tie nosaukti viņa vārdā. Rentgenstarus laboratorijās ar īpašām rentgenlampām. Tos plaši izmanto medicīnā cilvēka iekšējo orgānu caurskatei un ārstēšanai. Protams, bieža apstarošanās ar rentgenstariem cilvēka veselībai ir kaitīga.

Gamma starojuma un rentgenstarojuma iedarbība uz cilvēka organismu Gamma starojums un rentgenstarojums lielās dozās organismam ir kaitīgs. Tas izraisa vēža veidošanos, īpaši vairogdziedzerī (kancerogēna iedarbība) gēnu bojājumus dzimumšūnās (mutagēna iedarbība) augoša embrija kroplības (teratogēna iedarbība) (lielākās dozās) vīrieša un arī sievietes dzimumšūnu bojāeju Gamma starojuma un rentgenstarojuma iedarbība uz cilvēka organismu Pozitīvā: nogalina vēža šūnas Negatīvā: Tūlītēja iedarbība izpaužas kā a) ādas apdegumi; b) staru slimība (nogurums), imūnsistēmas pavājināšanās, matu izkrišana, kaulu smadzeņu bojāeja, leikocītu skaita izmaiņas, iekšējo orgānu asiņošana, smagos gadījumos – nāve. Vēlāka iedarbība izraisa a) vēža veidošanos, īpaši vairogdziedzerī (kancerogēna iedarbība); b) gēnu bojājumus dzimumšūnās (mutagēna iedarbība); c) augoša embrija kroplības (teratogēna iedarbība); d) (lielākās dozās) vīrieša un arī sievietes dzimumšūnu bojāeju (stabilu sterilitāti vīriešiem izraisa 1 vai 2 Gy liela doza, sievietēm -- 2 vai 3 Gy doza).

Ultravioletais starojums Avoti Saule solāriji UV lampas u. c. Ultravioletais starojums (UV) ir elektromagnētiskie viļņi, kuru garums atrodas diapazonā no 3 ∙ 10-9 līdz 380 ∙ 10-9 m (jeb no 3 nm (nanometri) līdz 380 nm). Tos izstaro gan Saule, gan cilvēku konstruētas ierīces: solāriju lampas, gāzizlādes elektriskās spuldzes. Ultravioleto staru iedarbība nelielās devās ir veselīga – tā veicina D vitamīna veidošanos un rada iedegumu. Iedegums rodas, ādai izstrādājot brūnu pigmentu – melanīnu. Taču lielās devās UV stari var radīt apdegumus un iznīcināt šūnas. Īpaši bīstami UV stari ir acs tīklenes gaismjutīgajām šūnām, tāpēc saulainajās dienās ieteicams nēsāt saulesbrilles. UV starus izmanto medicīnā instrumentu un operācijas telpu sterilizācijai.

Saules ultravioletā starojuma veidi UV-C 100...280 nm Absorbē ozona slānis, atmosfēra UV-B 280...315 nm 99 % absorbē ozona slānis, atmosfēra UV-A 315...400 nm Nonāk uz Zemes No Saules ultravioletā starojuma komponentēm A,B,C līdz Zemei nokļūst tikai komponente A. Zemi sasniedz tikai aptuveni 1 % Saules UV starojuma B komponentes, pārējos 99 % starojuma absorbē atmosfēra. Saules ultravioletā starojuma C komponenti pilnīgi absorbē atmosfēra, tāpēc tā nesasniedz Zemi.

Ultravioletā starojuma ietekme uz organismu Intensīva UV starojuma POZITĪVĀ ietekme Intensīva UV starojuma NEGATĪVĀ ietekme veicina D vitamīna veidošanos organismā izmanto ekzēmas, rahīta, ādas slimību ārstēšanā samazina saslimšanas biežumu ar saaukstēšanās slimībām iedarbojas uz ādas šūnām (var izraisīt ādas vēzi) iedarbojas uz ACS šūnām (var izraisīt acs kataraktu) novājina IMŪNSISTĒMU Intensīva UV starojuma pozitīvā ietekme Āda pretojas UV starojuma ietekmei, tās šūnās pastiprināti veidojas brūna krāsviela melanīns, kas daļēji aizsargā ādu pret UV starojuma dziļāku iekļūšanu organismā. Ādas iedeguma brūnā krāsa ir estētiski patīkama. Veicina D vitamīna veidošanos organismā. D vitamīns veicina ar barību uzņemtā kalcija izgulsnēšanos kaulos, bērniem neveidojas rahīts. Uzlabo dažu ādas slimību (psoriāze, pinņu veidošanās) pacientu veselības stāvokli. Samazina saslimšanas biežumu ar saaukstēšanās slimībām. Veicina asinsriti. Dažos pētījumos noskaidrots, ka pazeminās paaugstināts asinsspiediens, samazinās holesterīna līmenis. Intensīva UV starojuma negatīvā ietekme UV starojums strukturāli bojā cilvēka ādas šūnas. Pārāk ilgstošs vai intensīvs apstarojums izraisa ādas apsārtumu vai pat apdegumu, trauslumu un rētas, āda kļūst jutīga, sausa un sāk lobīties. Iespiežas ādā samērā dziļi, veicina ādas vēža rašanos. Veicina ādas priekšlaikus novecošanos – grumbu veidošanos un neatgriezenisku elastības zudumu (fotonovecošana). Bojā acis – rodas acu iekaisums, ilgstošas iedarbības rezultātā var saduļķoties acs lēca (attīstīties katarakta). Negatīvi iedarbojas uz imūnsistēmu.

Individuālā aizsardzība pret Saules UV starojumu UV starojuma intensīvās aktivitātes laikā jāuzturas ēnā. Jāizmanto Saules aizsargkrēms ar SPF 15 un vairāk. (SPF 15 piedāvā 93% aizsardzības, SPF 30 ar 96% aizsardzību, SPF 60 ar 98% aizsardzību.) Jānēsā galvassega, kas pasargā acis, ausis un kakla aizmugurējo daļu no tiešiem Saules stariem. Jāvalkā apģērbs, kas nosedz iespējami lielāku ķermeņa daļu. Jānēsā saulesbrilles, kas aiztur 99...100 % UV starojuma. Interneta adresē http://www.meteo.lv/public/28613.html iespējams noskatīties multiplikācijas filmu “Ozons Ozijs” latviešu valodā, kurā parādīta arī individuālā aizsardzība pret UV starojumu. Latvijas apstākļiem piemērotākās ir saulesbrilles ar 50...70% UV filtru (arī ziemā, īpaši pavasarī, kad ir sniegs un saule). Saulesbrilles ar 80...100 % UV filtru ir piemērotas apstākļiem sniegotos kalnos un pie ūdenstilpnēm, kur gaisma vairāk atstarojas. Saulesbriļļu lēcām zilā, zaļā, rozā, violetā un citā krāsā ir kosmētiska nozīme. Zilas krāsas lēcas samazina redzes spēju un tās vāji aiztur ultravioleto starojumu. Drošākas un ērtāk lietojamas ir modernās vieglā polimēra lēcas. Jau ražošanas procesā bezkrāsainam polimēram tiek pievienots speciāls ultravioletā starojuma absorbētājs, kas 100 % aiztur UV starojumu pat līdz 400 nm viļņiem.

Redzamās gaismas avoti Saule ugunskurs lampas un kvēlspuldzes lāzers u. c. Redzamā gaisma ir elektromagnētiskie viļņi, kuru garums atrodas diapazonā no 400 līdz 760 nm. Lāzers Lāzers ir ierīce intensīvu un koncentrētu gaismas staru kūļu ieguvei. Ar lāzeriem iegūst gaismas viļņus kuru garums un jauda atrodas ļoti plašā diapazonā. Lāzerstarojumam ir niecīga staru izkliede un liels starojuma plūsmas blīvums (pārsniedz Saules starojuma plūsmas blīvumu vairāk nekā miljons reižu). Mūsdienās lāzerus lieto ļoti plaši – materiālu apstrādei, lokācija, informācijas pārvadē, medicīnā u. c. Lāzerstarojuma iedarbība uz bioloģiskiem audiem var būt arī kaitīga, tāpēc eksistē noteiktas normas, kas jāievēro, ekspluatējot dažādas jaudas lāzerus.

Redzamās gaismas spektrs Izlaižot baltās gaismas staru kūli caur stikla prizmu, iegūst gaismas spektru, kurā izdala 7 krāsas. Izlaižot baltās gaismas staru kūli caur stikla prizmu, iegūst gaismas spektru, kurā izdala 7 krāsas. Gaismas krāsu spektru iegūst tāpēc, ka dažāda garuma viļņi izplatās stiklā ar dažādu ātrumu. Lielāka viļņa garuma viļņiem (sarkanās krāsas gaismai) ir vislielākais izplatīšanās ātrums, bet violetas krāsas gaismai -- vismazākais ātrums). Pēc interneta adreses http://physics.uwstout.edu/physapplets/javapm/java/dispprizm/index.html ir iespējams vērot redzamās gaismas spektra veidošanos, gaismai izejot caur stikla prizmu, turklāt var mainīt prizmas novietojumu.

Redzamās gaismas ietekme uz cilvēka organismu Kaut arī gaismas ietekme uz cilvēku nav pietiekami izpētīta, pētījumi rāda, ka gaismas terapija palielina šūnas aktivitāti, stimulējot daudz efektīvāku šūnas membrānas darbību. Tas palīdz vitamīnu, skābekļa un citu nepieciešamo komponentu iekļūšanai caur membrānu šūnā un veicina tās reģenerēšanās spēju. Savukārt šūnas fotoaktivizācija veicina audu funkciju uzlabošanos. Gadalaikos, kad daudz gaismas, cilvēki jūtas labāk, tumšajā periodā daudziem cilvēkiem rodas depresija. Kaut arī gaismas ietekme uz cilvēkiem nav pietiekami izpētīta, firmas piedāvā gaismas terapijas aparātus. Šo firmu pētījumi it kā liecina, ka gaismas terapija 1,5 reizes palielina šūnas aktivitāti, stimulējot daudz efektīvāku šūnas membrānas darbību. Tas palīdz vitamīnu, skābekļa un citu nepieciešamo komponentu iekļūšanai caur membrānu šūnā un veicina tās reģenerēšanās spēju, kā arī stimulē kolagēna izstrādi. Savukārt šūnas fotoaktivizācija veicina audu funkciju uzlabošanos. Papildinformācija. Gaismas terapija ir metode, kuras izmantošanas rezultātā iespējams attīrīt organismu, stimulēt organisma pašaizsardzības mehānismus, aktivizēt reģenerācijas procesus organismā, izmantojot gaismu. Procedūru sekmīgi var izmantot dažādu sāpju (galvassāpes, arī migrēna, zobu sāpes, reimatisms u. c.) mazināšanai, depresijas, saaukstēšanās slimību ārstēšanai, rētu sadziedēšanai, kā arī kosmētikā – krunciņu mazināšanai, ādas priekšlaikus novecošanās aizkavēšanai, kā arī celulīta ārstēšanai. Rudenī un ziemā, kad mūsu valsta platuma grādos cilvēki nesaņem pietiekamu daudzumu gaismas, var palīdzēt gaismas terapija. Lai droši varētu paļauties uz gaismas terapijas metodi, ir nepieciešami nopietni zinātniski pētījumi.

Infrasarkanais starojums Avoti visi ķermeņi, kuru temperatūra ir augstāka par apkārtējās vides temperatūru (piem., Saule, siltasiņu dzīvnieki, dažādas sildierīces u. c.) Infrasarkanais starojums (IS) ir elektromagnētiskie viļņi, kuru garums atrodas diapazonā no 760 nm līdz 1 mm. To viļņa garums ir lielāks nekā redzamajai gaismai, bet mazāks nekā mikroviļņiem. Infrasarkano starojumu sauc arī par siltumstariem, jo ķermeņi istabas temperatūrā izstaro enerģiju ar šādu viļņa garumu. Infrasarkano starojumu izstaro visi ķermeņi, kuru temperatūra ir augstāka par apkārtējās vides temperatūru. Infrasarkano starojumu izstaro dzīvnieki, sildierīces, Saule, zvaigznes un galaktikas u. c. Visi sakarsēti ķermeņi izstaro nepārtrauktu infrasarkano staru spektru. Paaugstinoties temperatūrai, palielinās intensitāte un spektrā parādās augstākas frekvences komponenti (700 °C temperatūrā ķermeņi sāk izstarot redzamo gaismu). Pēc viļņa garuma infrasarkano starojumu iedala tuvajā (0,7...1,4 m), vidējā (1,4...15 m) un tālajā (15...1000 m). Tuvo infrasarkano starojumu izmanto komunikācijām, optiskajās šķiedrās, nakts redzes aparātos, jo šāda garuma viļņiem ir vismazākā absorbcija. Vairākums silto ķermeņu izstaro vidējo infrasarkano starojumu. Termins ”siltasiņu dzīvnieki” nav bioloģiski korekts. Pareizi jālieto ”dzīvnieki ar pastāvīgu ķermeņa temperatūru”. Daži augi arī ir siltuma avoti, piemēram, sniegpulkstenītes.

Infrasarkanā starojuma ietekme uz cilvēka organismu Dziļi iekļūstot organismā, infrasarkanie viļņi atdod organismam siltumenerģiju un uzlabo tā stāvokli, nenodarot kaitējumu. Sasilda audus un orgānus, tai skaitā muskuļus, kaulus un locītavas Paātrina asinsriti (uzlabo muskuļu barošanos, strauji palielina skābekļa piekļūšanu audiem) Paātrina limfas cirkulāciju (nostiprina imunitāti, kas veicina dažādu slimību profilaksi) Infrasarkanais starojums ir enerģijas forma, kas raksturīgā viļnu garuma rezultātā var sasildīt cilvēka ķermeni 4 cm dziļumā. Tieši šāds dziļums nodrošina optimālu iekšējo orgānu, kaulu, muskuļu sasilšanu, paātrina asinsriti un organisma šķidrumu aprites ātrumu. Tā rezultātā uzlabojas orgānu apgāde ar skābekli, paātrinās metaboliskā apmaiņa, kas savukārt pastiprina organisma imūnsistēmas darbību. Šāda intensīva apstrāde ar siltumu veicina sviedru pastiprinātu izdalīšanos no ķermeņa. Dabiskais svīšanas process ķermenim patīkamā temperatūrā (41...57 ºC) nodrošina ādas maksimālu attīrīšanos un atjaunināšanos. Turklāt ķermeņa temperatūra infrasarkano staru kabīnē paaugstinās līdz 38,5 °C, tādējādi imitējot organisma reakciju uz infekciju, kas sekmē slimību izraisošo baktēriju un vīrusu bojāeju. Atšķirībā no tradicionālajām saunām, kas siltumu nodrošina ar karsta gaisa cirkulāciju, infrasarkanais starojums silda ķermeni tiešā veidā. Ķermenis absorbē gandrīz 90 % IS radītā siltuma. IS saunās patērē daudz mazāk elektroenerģijas nekā parastajās saunas, turklāt tās sakarst 5...10 minūtēs, bet tradicionālās saunas – 30...60 minūtēs.   IS saunas izmantošana: atbrīvo ķermeni no smagajiem metāliem, toksīniem un šlakiem; samazina stresu, uzlabo miegu; uzlabo ādas veselību; sadedzina liekās kalorijas, regulē ķermeņa svaru; samazina sāpes; nostiprina sirdsdarbību, palīdz stabilizēt asinsspiedienu. Kompakto infrasarkano staru kabīņu uzstādīšana ir vienkārša un tās var novietot gandrīz jebkurā vannas istabā vai pirts kompleksā.

Mikroviļņi Avoti: mikroviļņu krāsnis radari mobilo telefonu tīkli bezvadu datortīkli satelīttelevīzija Mikroviļņi ir elektromagnētiskais starojums ar viļņa garumu no 30 cm līdz 1mm. Mikroviļņi ir īsi radioviļņi un senāk tos nenodalīja no radioviļņiem. Mikroviļņu raidītāji un uztvērēji ir līdzīgi radioviļņu raidītājiem un uztvērējiem, tomēr to konstrukciju ietekmē tas, ka viļņa garums ir samērojams ar komponentu izmēriem. Mikroviļņu raidītāji atšķirībā no radioraidītājiem spēj darboties tikai šaurā frekvenču joslā. Mikroviļņus izmanto komunikācijām (mobilo telefonu tīkli, bezvadu datortīkli, satelīttelevīzija). Plaši lieto mikroviļņu krāsnis. Sākotnēji un arī joprojām mikroviļņus izmanto radariem, jo ar mazāku viļņa garumu var sasniegt labāku izšķiršanas spēju. Mikroviļņu tehnoloģijas progresēja tieši radaru vajadzībām un tikai vēlāk tās piemēroja citiem mērķiem.

Mikroviļņu ietekme uz cilvēka organismu Ja cilvēka ķermenis absorbē mikroviļņu enerģiju, tad organismā rodas siltuma sajūta. Cilvēka ķermeņa audi ar vāju asinsapgādi (acis) un temperatūras kontroli, piemēram, sēklinieki, ir jutīgāki pret mikroviļņu iedarbību. Mikroviļņi - augstas frekvences radioviļņi -- ir elektromagnētiskā spektra daļa. Mikroviļņus izmanto TV raidījumu translācijā, radaros -- gaisa un jūras navigācijā, telekomunikācijās t. sk. mobilo sakaru uzturēšanā, kā arī rūpniecībā – materiālu apstrādē, medicīnā – diatermijā un mājsaimniecībā – ēdienu pagatavošanai. Tāpat kā gaismu, mikroviļņus atstaro, pārnes vai absorbē dažādi materiāli. Mikroviļņus pilnīgi atstaro metāli, savukārt nemetāli (stikls, dažu veidu plastmasas) ir mikroviļņu caurlaidīgi. Materiāli, kas satur ūdeni, piemēram, pārtika, šķidrumi, audi absorbē mikroviļņu enerģiju un tā pārvēršas siltumā. Vai mikroviļņu krāsnis ir drošas? Lietojot mikroviļņu krāsnis atbilstīgi ražotāja norādījumiem, to lietošana ir droša. Tomēr jāievēro daži padomi. -- Mikroviļņu noplūde no krāsns ir iespējama, ja ir bojātas vai stipri netīras mikroviļņu krāsns durtiņas. Pirms lietošanas ir jāpārbauda, vai krāsns durtiņas aizveras cieši, vai darbojas drošības ierīce, kas piestiprināta pie durtiņām. -- Mikroviļņu enerģiju var absorbēt cilvēka ķermenis, radot tajā siltuma sajūtu. Cilvēka ķermeņa audi ar vāju asinsapgādi (acis) un temperatūras kontroli, piemēram, sēklinieki, ir jutīgāki pret mikroviļņu iedarbību. Taču mikroviļņu krāsns tuvumā nav konstatēts tik liels mikroviļņu līmenis, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību. Izņemot no krāsns karstus priekšmetus, ir iespējamas tikai nelielas traumas - ādas apdegumi. Raksturīgās īpatnības, sildot pārtiku mikroviļņu krāsnīs -- Ūdens mikroviļņu krāsnī pirms vārīšanās neburbuļo, kā tas notiek to sildot uz parasta pavarda. Ūdens pēkšņi kļūst ļoti karsts un sāk vārīties. Šo pēkšņo vārīšanos var apturēt ar vienu burbuli šķidrumā vai ieliekot svešu elementu, piemēram, karoti. Ja cilvēki nezina šo īpatnību, tad viņi var apdedzināties. -- Mikroviļņu enerģija pārtikā neiekļūst vienmērīgi. Tādēļ pārtika, kas sildīta mikroviļņu krāsnī, pēc izņemšanas no tās, ir jāatstāj uz dažām minūtēm, lai siltums tajā izplatītos vienmērīgi. Mikroviļņu krāsnī pagatavots ēdiens ir ar tādu pašu uzturvērtību kā ēdiens, kas pagatavots citādā veidā. Galvenā atšķirība ir tā, ka mikroviļņu enerģija iekļūst dziļi pārtikā un samazinās iedarbības laiks. Mikroviļņi pārtikā neuzkrājas un, tāpat kā gaisma elektriskajā spuldzē, to izslēdzot, izzūd. Mikroviļņu krāsns darbības principi -- Sadzīvē izmantojamās mikroviļņu krāsnis darbojas 2450 MHz frekvencē, to jauda ir 500...1100 W. Mikroviļņus krāsnī ražo magnetrona caurule. Ieslēdzot mikroviļņu krāsni, mikroviļņi tajā izplatās visos virzienos un absorbējas pārtikā. Vienmērīgu iedarbību panāk, pārtikai krāsnī rotējot. Ūdens molekulas pārtikas produktā vibrē, absorbējot mikroviļņu enerģiju, un berze starp molekulām rada siltumu, kas sakarsē ēdienu. Mikroviļņi absorbējas tikai pārtikā. Šim nolūkam ēdienu pagatavošanai (sasildīšanai vai atkausēšanai) jāizmanto piemēroti trauki vai iesaiņojums. Jāņem vērā, ka dažas plastmasas mikroviļņos var izkust. Mikroviļņiem piemērotie trauki paši nesasilst, jo sasilst tikai tajos ievietotais ēdiens. Tāpat arī neiesaka mikroviļņu krāsnī novietot metāla traukus. Lai gan jaunākās un modernākās krāsnīs šo nosacījumu var neievērot. Ja metāla virsma saskaras ar krāsns sieniņām, var veidoties elektriskais loks, kas bojā sieniņas. Metāla folijā ielikta pārtika nesasilst. Mikroviļņu krāsnij darbojoties bez tajā ievietotas pārtikas, mikroviļņu enerģija atstarojas uz tās sieniņām un bojā tās. Starptautiskā elektromagnētiskās drošības komiteja (ICES) ir noteikusi emisijas limitu 50 W/m2 jebkurā punktā no krāsns ārējās virsmas 5 cm attālumā. Praksē šis lielums ir ievērojami mazāks, jo līdz ar attāluma palielināšanos mikroviļņu emisija samazinās, un 50 cm attālumā no mikroviļņu krāsns cilvēks var saņemt tikai 1/100 iepriekšminētās robežvērtības. Starptautiskās nejonizējošā starojuma aizsardzības komitejas noteikto vadlīniju vērtību un Eiropas Savienības Padomes izstrādātās rekomendācijas iedzīvotāju aizsardzībai pret elektromagnētisko lauku iedarbību ievērošana (t. sk. arī mikroviļņu jomā) pasargā no jebkādas zināmas nelabvēlīgas iedarbības uz veselību.

Radioviļņi Avoti: Visums (zvaigznes, galaktikas u. c.) radiouztvērējs dators TV mobilais telefons u. c. Radioviļņi ir visgarākie elektromagnētiskie viļņi, kuru garums ir no 10 km līdz 1 mm (atbilstīgās frekvences ir no 30 kHz līdz 300 GHz). Viļņus ar 1...300 GHz frekvencēm izdala atsevišķi un sauc par mikroviļņiem. Radioviļņus plaši izmanto informācijas pārraidīšanai un saziņai lielos attālumos. Visumā visi objekti t. sk. Saule, planētas, miglāji, galaktikas, pulsāri un kvazāri izstaro radioviļņus. Radioviļņus izstaro dažādas sadzīves ierīces: televizori, radiouztvērēji, mājsaimniecības elektroierīces, radiopulksteņi, mobilie tālruņi un daudzas citas.  

Radiosakari Radiosakariem izmanto šādas frekvences: Garie viļņi – 150 kHz...280 kHz, Vidējie viļņi – 530...1610 kHz, Īsviļņi – 1,8...29,7 MHz, Ultraīsviļņi (vai FM) -  50...130 MHz, bet Latvijā – 88...108 MHz. Televīzijai izmanto ultraīsviļņiem atbilstīgas frekvences –  50...800 MHz. Saule un radiokomunikācijas     Pašlaik, varbūt pašiem to nemanot, dzīvojam Saules aktivitātes maksimuma periodā. Tāpēc aplūkota Saule, tās aktivitātes izpausmes un ietekme uz radioviļņu izplatīšanos. Vidējie viļņi naktī un īsie viļņi visu diennakti lielākos attālumos izplatās, atstarojoties no jonosfēras slāņiem. To jonizācijas pakāpi — radioviļņu atstarošanās spēju nosaka Saules ultravioletais (UV) starojums. Tātad radioviļņu izplatīšanos nosaka sistēmas Saule—Zeme savstarpējais stāvoklis, precīzāk, diennakts un gadalaiki, kā arī uztvērēja un raidītāja trases ģeogrāfiskais izvietojums. Šīs radioviļņu izplatīšanās izmaiņas ir zināmas un vienkārši prognozējamas mierīgas Saules gadījumā. Nemierīgā Saule Taču Saule ir mierīga tikai neilgu laiku. Piemēram, iepriekšējais relatīvā miera un klusuma periods bija 1996. gada rudenī. Parasti Saule ir aktīva. Tad uz šīs plazmas lodes virsas vērojamas gigantiskas vētras un virpuļi. Ar Saules aktivitāti saprot parādību kopumu, kas saistās ar Saules plankumu, lāpu, protuberanču un uzliesmojumu, kā arī ar elektromagnētiskā starojuma un korpuskulu plūsmu palielināšanos. EM starojums izpaužas ļoti plašā frekvenču diapazonā: no gamma stariem, kas reģistrēti gan tikai uzliesmojumu laikā, rentgenstarojuma, UV starojuma, infrasarkanā starojuma līdz milimetru, centimetru un pat metru radioviļņiem. No kaitīgā starojuma mūs pasargā Zemes atmosfēras ozona slānis. Saules aktivitātei ir raksturīgs cikliskums. Saules aktivitātes cikli Ja Saule ir aktīva, tad uz tās veidojas plankumi. Aktivitāti var raksturot ar Saules plankumu aizņemto summāro virsmas laukumu, Saules radioizstarojumu uz 10,7 cm viļņa, rentgenstarojuma intensitāti u. c. lielumiem. Tomēr visērtāk to izteikt ar Saules plankumu (SP) skaitu. Saules plankumi jau novēroti senatnē. Senās ķīniešu leģendās tie pieminēti kā melni putni, kas laidelējas pāri Saules virsai. Mūsdienu izpratnē SP tiek reģistrēti kopš 1700. gada, taču tikai ar SP maksimumu 1760. gadā tos sāka numurēt. Reģistrēšanai izmanto nevis absolūto SP skaitu, bet gan relatīvo skaitu jeb t. s. Volfa skaitļus (w), ko iegūst pēc īpašas metodes. Volfa skaitlis raksturo ne tikai atsevišķu plankumu daudzumu, bet ietver informāciju arī par SP grupām. Vidējais aktivitātes cikls no viena maksimuma līdz nākamajam ilgst 11,1 gadus. Maza maksimuma cikliem tas ir nedaudz garāks — 11,5 gadi, bet liela maksimuma cikliem — īsāks, 10,7 gadi. Saskaņā ar statistiku maza maksimuma cikliem augšanas un dilšanas laiks aptuveni sakrīt (aptuveni 5,75 gadi), bet liela maksimuma cikliem augšanas laiks parasti ir īsāks (aptuveni 3,5 gadi) nekā dilšanas laiks (aptuveni 7,3 gadi).

Radioviļņu ietekme uz cilvēka organismu Ir zinātniski pierādīts, ka atkarībā no frekvences un jaudas radioviļņi absorbējas dažādā dziļumā ķermeņa audos, izraisot siltuma efektu. Šo iedarbību var izmērīt, nosakot – specifisko absorbcijas pakāpi (SAR). SAR vērtības ir noteiktas eksperimentāli un tās sabiedrībai nedrīkst pārsniegt 0,04 W/kg.

Paldies!